Pēc neatkarīgo pētījumu centra Levada aptaujas, Vienotā Krievija vēlēšanās gūs 53% balsu, kas tai parlamenta apakšpalātā nodrošinās 253 no 450 vietām. Pašlaik tā pārstāvēta ar 315 deputātiem. Atsevišķi sociologi pieļauj, ka partija gūs pat 58%, taču tai ir maz izredžu atkārtot 2007. gadā gūto 64,3% uzvaru, ziņo Ria Novosti.
Noteikto 7% barjeru varētu pārvarēt vēl trīs partijas: Komunistisko partiju atbalsta 20% iedzīvotāju, ultranacionālo Krievijas Liberāldemokrātisko partiju - 12%, bet Taisnīgo Krieviju - 9%.
Analītiķi norāda, ka daudzi vīlušies Vienotajā Krievijā, jo tā nespēj sekmēt ekonomikas izaugsmi. «Tā rezultātā arvien populārāka kļūst nacionālisma ideoloģija,» politikas analītiķis Dmitrijs Oreškins sacīja Bloomberg.
Krievija jau gatavojas prezidenta vēlēšanām, kas notiks 4. martā. Analītiķi nešaubās, ka prezidenta krēslā atgriezīsies V. Putins, lai gan 59 gadus vecā politiķa reitingi sasnieguši pēdējo septiņu gadu laikā zemāko līmeni, proti, 46%. Liberāldemokrātu atbalstītais Vladimirs Žirinovskis un komunists Genadijs Zjuganovs netiek uzskatīti par bīstamiem konkurentiem, jo rezultāts tāpat jau esot skaidrs.
V. Putins vadīja valsti divus termiņus no 2000. līdz 2008. gadam, un pēcvēlēšanu krēslu apmaiņa ar pašreizējo prezidentu Dmitriju Medvedevu iecerēta jau sen. Taču V. Putins licis noprast, ka zems atbalstītāju skaits domes vēlēšanās varētu liegt D. Medvedevam solīto premjera krēslu. V. Putins valsts grožus varētu noturēt līdz 2024. gadam, jo turpmāk vienas prezidentūras termiņš būs seši gadi līdzšinējo četru vietā. Viņa kandidatūru prezidenta amatam svētdien oficiāli izziņos Vienotās Krievijas kongresā.