Mazgājies kā čukča!
«Ļoti labvēlīgi skatos uz visām modernajām pirts formām. Man patīk gan pirts teltī, gan pirts uz riteņiem. Kādēļ gan ne? Malači uzņēmēji,» amata brāļus pirtniekus uzslavē Ziedonis Kārkliņš. Viņš uzsver, ka pirtij ir ļoti daudzveidīgas formas. Tai nebūt nav noteikti jābūt guļbaļķu mājiņā. Senos laikos liktas zvērādas uz kārtīm un karsēti akmeņi, lai var kārtīgi izsviedrēties. Kādēļ tā nevarētu darīt arī mūsdienās? «Ja čukča gribēja kļūt tīrs, viņš uzvilka divus kažokus, uzkāpa uz slēpēm un lielā ātrumā noslēpoja divdesmit kilometrus. Tad nometa drēbes, nomazgājās sniegā, uzvilka tīras drēbes un - čukča ir bijis pirtī!» stāsta pirtnieks. Un tas nav nedz joks, nedz arī pasaciņa, bet gan vēsturisks fakts.
Karsēties nepārspīlējot
Galvenais karsēšanās bauslis - «tev būs nokāpt no lāvas, kamēr vēl gribas uz tās pakarsēties». Labi pirtnieki nekad necenšas pārspīlēt ar siltumu pirtī, un arī Ziedonis Kārkliņš iesaka nevis sacensties, kurš cik ilgi spēj izturēt augstākus grādus, bet baudīt. Vislabāk karsēties un pērties guļus, jo tad ķermenis sasilst vienmērīgi. Sēdus stāvoklī starpība starp kāju un galvas temperatūru var būt divdesmit un pat vairāk grādu. Parasti karstākajā pirts vietā ir galva, taču tieši tā visvairāk jāsargā, jo kājas tik viegli nevar pārkarsēt, bet galvu gan - pat ļoti viegli...
Kas sagādā vēl lielāku baudu par karsēšanos? Skrējiens pa pliko līdz ezeram vai upītei, un - plunkš! - dzestrajā ūdenī iekšā. Straujas temperatūras maiņas trenē cilvēka termoregulācijas mehānismus un samazina saaukstēšanās risku. Tieši tādēļ karstu sviedru klātam vajag sev atvēlēt to baudu ielēkt aukstā baseinā vai palīst zem - brrrr! - ledusaukstas dušas. Imunitāte būs kā lācim! Daži pirtī gājēji ir pieredzējuši temperatūras svārstības pat 100 grādu amplitūdā, kad uz lāviņas ir +80 grādi, bet sniega kupenā ir -20. Tomēr pie šādiem kontrastiem jāpierod pakāpeniski.
Vēl jāpiebilst, ka pirts dūmi ir ļoti dezinficējoši, tādēļ pirtī gaiss ir tīrāks nekā operāciju zālē. Somu zinātnieki atklājuši, ka ar bērza slotu gaiņātā pirts gaisā kubikmetrā ir tikai 400 mikrobu, savukārt operāciju zālē pieļaujamā norma ir 500 mikrobu. Tāpēc sendienās tieši pirtiņa bija visdrošākā vieta, kur pasaulē ierasties mazulim.
Zini, kādēļ ej pirtī!
Latviešu pirtiņa nav iedomājama bez pirtsslotām, no kuru lapām karstajā gaisā iztvaiko ēteriskās eļļas, un tas viss cilvēku ne tikai dziedē, bet ļoti spēcīgi ietekmē arī enerģētiski.
«Katrs augs dod kaut ko labu,» skaidro Ziedonis Kārkliņš. «Kādēļ mums vajadzētu aprobežoties tikai ar bērzu vai ozolu slotu? Bērzs man nepalīdzēs karjeru veidot, bet kļava gan. Bērzs man nenesīs naudiņu, bet baziliks gan. Katram augam ir savs uzdevums, cilvēkam tikai ir jāzina, kādēļ viņš iet pirtī.»
Pēc pirtnieka teiktā, latviešu pirts tradicionāli ir ģimenes vai visas saimes pirts. Iet sievām pa priekšu un tad vīriem atsevišķi - tas esot kristietības ieviesta paraža. «Senos laikos visi gāja reizē. Tad vīrs nosukā sievu par visiem viņas grēkiem, sieva - vīru, un tad abi kopā noper bērnus par viņu nedarbiem. Pēc tam var visi kopā labā noskaņojumā iet mājās,» mazliet jokojoties, taču nopietni stāsta Ziedonis Kārkliņš. «Ja gribas sakārtot attiecības, vajag ar ievas slotu izpērties un pēc tam var ļoti labi izrunāt visas neskaidrības bez liekiem strīdiem. Starp citu, ja sieviete grib tikt vaļā no rētām, vajag pērties ar liepziedu slotiņu.»
Kāpēc vismīļākā ir kļuvusi bērzu zaru slotiņa? Tādēļ, ka bērzs dod cilvēkam dzīvespriecīgu enerģiju, un prieks mums vienmēr ir vajadzīgs.