Kā apstiprinot Hermaņa teikto, Gundars Āboliņš jau visu decembri braukā uz Vīni, kur Matiasa Hartmaņa iestudējumā Karš un miers Vīnes Burgteātrī viņam uzticēta Pjēra Bezuhova loma.
«Burgteātra direktora izsmalcinātais inscenējums apelē pie Tolstoja lasītājā mītošā bērna. (..) Apcerīgā Pjēra Bezuhova tēlā Udo Zāmela vietā ir ielēcis Gundars Ābolinš - apjucis milzu bērns, bet reizē arī saprāta balss franciskoto Pēterburgas salona tīģeru koncertā,» raksta Der Standard (06.12.2011.). Savukārt recenzents Haiders rakstā Krievija dejo, mīl, mirst (Wiener Zeitung, 06.12.2011) zīmē šādu ainu: «Savērti ap pelēku bezgalīgu galdu, katrs no viņiem vēl steigšus izstāsta, kas ar to noticis vēlāk: vecais firsts Bolkonskis (Ignācs Kirhners vāciski pedantiski kā grāmatā) mirst, Helēna Kuragina (gaiši blondā un pavedinoši eksaltētā Štefānija Dvoraka) krīt, Anatols Kuragins (sensacionāls smejamgabals ar Oliveru Masuči kā sieviešu apbūrēju) zaudē vienu kāju, atraitnis Pjērs (latvietis Gundars Āboliņš ar smagmi un dziļumu) apprec Natašu Rostovu (Johana Švertfēgere, sajūsminošs klusums), Nikolajs Rostovs (apdomīgi nopietns Svens Dolinsikis) iegūst dievbijīgo Marju Bolkonsku (pārāk iegrožota Sabīne Haupta)». Cildinošu atsauksmi par iestudējumu publicējis arī laikraksts Die Welt (06.12.2011), komplimentus veltot arī Gundaram Āboliņam: «Mēbeļu nams kā lopkautuve: Burgteātra intendants Matiass Hartmans ar savu Ļeva Tolstoja Kara un miera dramatizējumu uzdrošinās neiespējamo un triumfē. (..) Tas, ko Matiass Hartmans Burgteātra izrāžu vietā - kazino pie Švarcenberga laukuma - gandrīz 240 minūtēs parāda, ir vairāk nekā labi. Tas ir spīdošs, nenoliedzami labākais režijas darbs kopš stāšanās amatā Vīnē, un tas pieskaitāms viņa karjeras mākslinieciskajām virsotnēm. (..) Otrs vērtīgākais ir dramaturģiski ļoti veiksmīgā teksta prezentācija, kas romānista aprakstošās pasāžas pārvērš tēlu runā, episkā teātra īpašā formā. Tādējādi stāsts, neskatoties uz radikālo saīsinājumu, saglabā Tolstoja ilgo elpu, ritmu un tempu (..) Svarīgākais šeit ir pasakainais ansamblis. Lielajam Ignācam Kirhneram pēc sāpīga slāpju posma beidzot atkal ir iespēja pierādīt savu ārkārtīgo formātu piemērotā mērogā. (..) Tas, ka Gundars Āboliņš aizvieto Udo Zāmelu, kas mēģinājumu fāzē bija Pjērs Bezuhovs, ir ātri pārdzīvojams. Arī viņam piemīt rotaļu lācīti atgādinošā resnīša grācija un lempīša, kurš garām nelaiž nevienu taukumiņu un kuru mēs tieši tāpēc tā mīlam, šarms.»
Izrāde