Salīdzinot situāciju Latvijas reģionos, augstāk apmaksātie darbinieki joprojām ir Rīgā, un to pamatalga par 1% pārsniedz Latvijā vidējo pamatalgu, savukārt Latgalē pamatalga ir viszemākā - tikai 81% no valstī vidējās, norāda Hay Group atalgojuma informācijas pakalpojumu biznesa vadītāja Latvijā Līga Rode. Arī iepriekšējā gada pētījumā zemākā pamatalga bija konstatēta Latgalē, tomēr, summējot strādājošo pamatalgas un prēmijas apmērus, kopumā zemāko atalgojumu saņēma vidzemnieki. Šogad pamatalgas līmenis Latvijas reģionos, salīdzinot ar pērno gadu, ir nedaudz audzis, taču kopējais atalgojums - krietni sarucis. Tas liecina, ka būtiski apcirptas prēmijas, piemaksas un citi labumi, kas līdz ar pamatalgu veido darbinieku kopējo atalgojumu.
Plaisa starp Rīgā un reģionos strādājošo atalgojumu tuvākajā nākotnē varētu vēl vairāk palielināties, uzskata Dienas uzrunātie eksperti. Iepriekšējos gados algas reģionos pieauga nedaudz straujāk kā Rīgā, lielā mērā pateicoties tieši straujajam algu kāpumam sabiedriskajā sektorā, kas uz augšu «rāva» arī privātā sektora atalgojumu, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Patlaban, kad darba samaksa krītas, arī šis kritums reģionos būs izteiktāks. «Tur ir daudz mazākas iespējas atrast darbu un cilvēki gatavi strādāt par zemāku atalgojumu. Reģionos arī pārsvarā ir mazie un mikrouzņēmumi, kas atalgojumu varētu samazināt procentuāli vairāk nekā lielie un starptautiskie, kuri vairāk koncentrējušies Rīgā un Pierīgā,» norāda E.Rudzītis. Tāpat viņš uzsver, ka tieši mazajos un mikrouzņēmumos ir lielāka aplokšņu algu proporcija, tāpēc aplokšņu algu popularitātes pieaugums atstās iespaidu uz atalgojuma statistiku.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle norāda: kamēr darbavietu skaits ir ierobežots, tikmēr atalgojumam būs tendence samazināties un plaisai starp Rīgu un pārējo Latviju - augt. Pašvaldībām patlaban ir ļoti ierobežotas iespējas stimulēt uzņēmējdarbību un līdz ar to arī nodarbinātību reģionos. «Jautājums - cik ātri spēsim iziet no ekonomiskās lejupslīdes, sākt radīt jaunas darbvietas. Ja izdodas piesaistīt investorus, kas gatavi iziet reģionos, tad arī atalgojuma līmenis atkal var sākt izlīdzināties,» saka E.Egle.