Vajadzību daudz
111,2 miljoni eiro nākamgad, 160,1 miljons eiro 2016. gadā un 176,7 miljoni eiro 2017. gadā - šīs ir IZM papildus pieprasītās summas jaunajām politikas iniciatīvām, ko pavisam drīz plāno izskatīt vēl pašreizējā valdība. Iespējas gan ir ierobežotas - lai apmierinātu visas pieteiktās iniciatīvas, piemēram, nākamgad būtu nepieciešami gandrīz 568 miljoni eiro. Līdz ar to valdība ir uzdevusi ministrijām pārskatīt un līdz šā gada 28. oktobrim iesniegt FM priekšlikumus par iespējamu pasākumu atlikšanu, kuru īstenošana bija paredzēta, sākot no 2015. gada 1. janvāra. Tas nozīmē, ka ministrijām pašām būtu vēlams vēlreiz izvērtēt savus pieprasījumus un no kaut kā atteikties.
Lai gan IZM nelabprāt runā par konkrētām prioritātēm, tādas izvirzītas trīs. Kā pirmā noteikta pedagogu darba samaksas pakāpeniska paaugstināšana, vienlaicīgi nodrošinot jauna pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu, kam kopumā nepieciešami 36 miljoni eiro. Otra - papildu 21,5 miljoni eiro jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa pakāpeniskai ieviešanai un studiju izmaksu koeficientu minimāli nepieciešamā apmēra nodrošināšanai. Savukārt par trešo prioritāti ministrija noteikusi zinātnisko institūciju bāzes finansējuma palielināšanu līdz tiesību aktos noteiktajam apjomam - tam 2015. gadā nepieciešami vairāk nekā 10 miljoni eiro.
Atteikties negrasās
Lai gan ministrijām ir vēl aptuveni nedēļa, lai pārskatītu un izmainītu savu pieprasījumu, IZM, visticamāk, to nedarīs. Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība) Dienai paskaidroja, ka iesniegtās iniciatīvas atbilst nozares vajadzībām un visas piecas IZM pārstāvētās jomas jau krietni cietušas no līdzekļu trūkuma. Ministrijā gan plāno pārrunāt jaunās iniciatīvas ar sociālajiem partneriem, tomēr neviena no profesionālajām organizācijām nav gatava atbalstīt kādu pozīciju izslēgšanu.
«Ja mēs kaut vienu pozīciju izslēdzam, tad tajā vietā veidosies baltais plankums, būs ļoti grūti runāt par attīstību un var sākties pat lejupslīde. Arī iekšējo resursu mums vairs nav - tie visi jau ir apgūti,» klāstīja I. Druviete. Pārresoru koordinācijas centrs gan, piemēram, pedagogu algas ierindojis tālāk par 100. pozīciju, bet 15. vietā ir IZM pieprasījums reemigrējošo bērnu integrācijai - pēc ministres domām, lai gan svarīgi, tas tomēr nav būtiskāk par finansējumu zinātnei. Tomēr - arī no šī pieprasījuma I. Druviete nav gatava atkāpties.
Nepadodas arī nozare
No iecerētajiem plāniem negrib atteikties arī nozares pārstāvji. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško Dienai norādīja, ka ceļš uz jaunu pedagogu darba samaksas modeli ir bijis ļoti grūts un ilgs, tāpēc nav pieļaujams, ka pēkšņi tam netiktu piešķirti līdzekļi. Ja nauda neatradīsies, tiks zaudēti kvalificēti pedagogi, kuru sagatavošanā arī ir ieguldīti valsts līdzekļi. Tāpat I. Mikiško atgādināja, ka LIZDA ir noslēgusi vienošanos ar astoņām politiskajām partijām. Tās visas apliecinājušas, ka izglītība ir prioritāte, tāpēc patlaban būtu īstais laiks vārdus apliecināt darbos un izņēmuma kārtā atļaut IZM savas pozīcijas nesamazināt.
Līdzīgi domā arī Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, atzīmējot, ka būtiski ir nodrošināt finansējumu minimālo studiju izmaksu koeficientu segšanai. Šobrīd tas tiek nodrošināts tikai 84,5% apmērā. Tomēr no tā ir atkarīgs, vai būs iespējams, piemēram, paaugstināt mācībspēku atalgojumu un celt gan iekšējo, gan ārējo kvalitāti.
Ja nedarīs paši, darīs citi
«Ja nozaru ministrijas negatavos savus priekšlikumus, tad mēs iesniegsim savus,» tā IZM nostāju Dienai komentēja FM pārstāvis Aleksis Jarockis. Viņš gan atzīmēja, ka šis nav pirmais gads, kad, gatavojot budžetu, ministrijas nevēlas pārskatīt savus pieprasījumus. Pieredze gan rāda, ka līdz noteiktajam termiņam ministrijas maina savu attieksmi. Ja priekšlikumi tomēr netiks saņemti, FM, pārskatot IZM iesniegtās pozīcijas, izveidos savus ieteikumus, kas, iespējams, nebūtu tik pārdomāti un izvērtēti kā tad, ja to darītu atbildīgā nozares ministrija.
A. Jarockis arī Dienai apliecināja, ka izglītība kopumā valsts budžetā patlaban nav prioritāte. Tā seko pēc aizsardzības, nevienlīdzības mazināšanas un veselības.