Plašāks interneta pakalpojumu izmantojums celtu uzņēmumu produktivitāti, kas Latvijai ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā (ES), liecina Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) un Rīgas Ekonomikas augstskolas ekspertu pētījums. Ja platjoslas interneta tīkls mūsu valstī paplašinātos līdz ES vidējam līmenim, nodarbinātība augtu par 1,35%, ja tā izmantojums kāptu līdz Eiropas līderes Dānijas līmenim, nodarbinātības pieaugums būtu 5,35%. Kā rāda statistika, pērn Latvija bija trešā no beigām pēc platjoslas interneta piekļuves līniju skaita uz 100 iedzīvotājiem - 16,3. Eiropas vidējais rādītājs šajā jomā ir 21,7, līderei Dānijai - 37,4. Pēc uzņēmumu skaita, kas gada laikā pieņēmuši pasūtinājumus inerneta tiešsaistē, no Latvijas rādītāja - seši uzņēmumi - atpaliek vienīgi Rumānija ar trijiem uzņēmumiem. Eiropas vidējais rādītājs te ir 16, līderes Dānijas - 20.
Kā finanšu avotu situācijas uzlabošanai BICEPS izpilddirektors Alfs Vanags min Eiropas struktūrfondus un privātās publiskās partnerības projektus. SM platjoslas interneta projekta otro kārtu ar ES atbalstu plāno izsludināt vasarā, Dienu informē ministra padomniece Inga Spriņķe. Tās mērķis būs padarīt platjoslas tīklu pieejamāku reģionos un uzlabot datu pārraides kvalitāti esošajā tīklā, ko projekta 1.kārtā veidoja uzņēmumi Triatel un Telecom Baltija. Bauskas rajona uzņēmēji Dienas ekspresaptaujā par biznesa prasībām atbilstīgāku gan atzina Lattelecom optisko kabeļu un bibliotēkās ierīkotā Gaismas tīkla platjoslu.
Valsts atbalsts ir vienīgais avots platjoslas attīstībai reģionos, jo pašvaldībām tam naudas nav, Dienai atzīst Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis. Privātie uzņēmumi varot būt šī projekta investori, tikai apvienojoties: «Reģionu mazās firmas pa vienai to nevar, ieguldījumi ir milzīgi. Tām vajag kādu, ap ko pulcēties, un tagad ir pēdējais laiks to darīt.»