Krievija, Apvienoto Arābu Emirāti un citas valstis, pretēji ASV, daudzu Eiropas valstu, Latīņamerikas valstu viedoklim, iesaka ar līgumu traktēt, ka 193 dalībvalstīm ir «vienādas tiesības menedžēt internetu», vēstī BBC. Eiropas Parlaments novembra vidū pauda - nav pieļaujams, ka ANO «pārņem interneta kontroli», bet informācijas gigants Google savā mājaslapā pat sāka protesta akciju, uzsverot - «aiz slēgtām durvīm» notiek mēģinājums «regulēt internetu».
«Ir vērojama bīstama tendence, ka dažādas valstis - arī tās, kas sauc sevi par demokrātiskām - cenšas iegūt kontroli pār informācijas plūsmu internetā, ieviešot lielāku vai mazāku cenzūru, masveidā uzraugot savus pilsoņus,» Dienai uzsver datorspeciālists Ilmārs Poikāns (viņš arī Neo), piebilstot - ja valstis šajā konferencē vienosies par starptautisku līgumu, kas to rokās ieliks «spēcīgus instrumentus», situācija interneta frontē pasliktināsies. «Tā būs likteņa ironija, ja, mēģinot panākt pilnīgu kontroli, tiks zaudētas esošās kontroles iespējas, jo cilvēki kļūs izglītotāki un uzmanīgāki - izmantos šifrēšanu, anonimizāciju un citas iespējas,» saka I. Poikāns. Viņa teikto pierāda fakts, ka konferences laikā uz laiku kāda hakeru grupa pat paralizēja iespēju piekļūt konferences materiāliem.
Internetam ir jābūt brīvam, un pašreizējo pārmaiņu vējš pūš no «pusautoritāru un autoritāru valstu puses», domā aģentūras LETA tehnoloģiju žurnālists Juris Kaža, atgādinot, ka jau pašlaik ir valstis, kas cenšas ierobežot kādas ticības vai politiskās domas kritiku. Viņaprāt, jārēķinās, ka līdz ar ierobežojumu noteikšanu plašāk attīstīsies «pagrīdes internets» un jebkurus ierobežojumus «varēs apiet».
Savukārt uzņēmuma Lattelecom Regulēšanas nodaļas direktors Aivars Kreilis Dubaijā notiekošās konferences kontekstā Dienai komentē, ka Eiropas telekomunikāciju tīklu operatoru asociācija, kuras pilntiesīgs biedrs ir arī Lattelecom, ir nākusi klajā ar iniciatīvu rosināt Starptautiskajai telekomunikāciju savienībai grozīt starptautisko norēķinu pamatprincipus. Tie noteiktu, ka informācijas sūtītājs maksātu operatoriem par informācijas piegādi un varētu garantēt nepieciešamo interneta satura pārraides kvalitāti - pretējā gadījumā operatoriem nav pienākums nodrošināt noteiktu kvalitāti satura saņemšanai.
A. Kreilis gan Dienai norādīja, ka Starptautiskās telekomunikāciju savienības lēmumiem un rekomendācijām nav obligāts raksturs, tāpēc, ja lēmumi tiks pieņemti, to ieviešanai un pieņemto principu ievērošanai starptautiskajās attiecībās būs nepieciešami vairāki gadi.
Konference, kur Latviju kā šīs telekomunikāciju savienības dalībvalsti pārstāv Satiksmes ministrijas (SM) speciālisti, turpināsies līdz piektdienai. Lūgts komentēt mūsu valsts viedokli par Dubaijas konferences tēmām, SM pārstāvis Rolands Rumba atturējās komentēt Latvijas pozīciju, vien piebilda, ka tā sakrīt ar kopējo Eiropas Savienības pozīciju. No teiktā nojaušams, ka mūsu valsts, visticamāk, iestājas par brīvību internetā. Tuvākajās dienās gaidāms Eiropas Komisijas viedoklis par Dubaijas konferences norisi.