Pludmale kā zaļa zampa

Katru gadu Baltijas jūrā nonāk aptuveni miljons tonnu slāpekļa un 35 000 tonnu fosfora - barības vielas, kas veicina aļģu augšanu
Patlaban Baltijas jūrā ir četras reizes vairāk slāpekļa un astoņas reizes vairāk fosfora nekā XX gs. deviņdesmito gadu sākumā
Pēdējos 100 gados fosfora daudzums Baltijas jūrā palielinājies par 800 procentiem
Arī globālā sasilšana veicina eitrofikāciju - jo siltāks ūdens, jo straujāka fotosintēze
Tā kā Baltijas jūrā dabīgi ir niecīga ūdens apmaiņa ar Ziemeļjūru, jūras dibens ir klāts ar bezskābekļa zonām
Baltijas jūras sateces baseina dienvidu laikā pēdējos 100 gados nosusināti 90%, kas pirms tam palīdzējuši apēst liekās barības vielas
Ap 70% Baltijas jūrā ieplūstošo barības vielu ir atceļojušas no lauksaimniecības laukiem