Ogres upē ledus kārta ir tik bieza, ka varētu radīt plūdu draudus, tāpēc nolemts šodien ledu spridzināt. Šī būs neliela apjoma spridzināšana, un vietējie iedzīvotāji ir brīdināti par plānotajiem darbiem, stāsta Ogres novada pašvaldības pārstāve Baiba Trumekalne. Pašvaldība pēc tam lems, vai nepieciešami vēl kādi pasākumi.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) prognozē, ka Latgales un Vidzemes upēs pavasara palu notece pārsniegs ilggadējo normu, savukārt Kurzemes un Zemgales upēs būs zem tās. Ledus lūšana gaidāma marta trešajā dekādē valsts rietumos, bet austrumu un centrālajā daļā - aprīļa sākumā. Lēnākajos upju posmos Latgalē, Vidzemē un Zemgalē daudzviet iespējama palieņu applūšana, tostarp Gaujas un Ogres lejtecē, Lielupē - posmā Mežotne-Staļģene, savukārt Kurzemi, visticamāk, plūdi neapdraudēs, prognozē LVĢMC. Ledus sastrēgumi iespējami Daugavā lejpus Daugavpils pie salām Līksnas-Nīcgales posmā un Jēkabpils-Pļaviņu posmā. Plūdi varētu apdraudēt Sakas salu un Daugavas palienes, bet pie Pļaviņām ūdens līmenis, iespējams, celsies 5-6 metrus.
Ogresgala pagastā 2. janvārī jau applūda 77 mājas, septiņi cilvēki tika evakuēti. Novada pašvaldība apsvērusi Ogres upes tīrīšanu vai pat dambja būvniecību, taču risinājums vēl tiek meklēts. Policijas darbinieki pārbaudījuši plūdu zonā dzīvojošos un informējuši, kā rīkoties.
Gatavošanās plūdu draudu novēršanai norit arī citās Latvijas pašvaldībās - Jēkabpilī, Jelgavā, Pļaviņās un citur. «Mums ir sagatavotas telpas gadījumiem, ja nepieciešams evakuēt iedzīvotājus, ir risināts jautājums par ēdināšanu, apspriedīsim preventīvos pasākumus, kā ledus spridzināšana, zāģēšana vai apkaisīšana ar kūdru,» stāsta Pļaviņu novada domes pārstāvis Ainārs Arnītis.
Latvijā 3% valsts teritorijas atzīti par applūstošām platībām. Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam pretplūdu pasākumiem ieplānoti 24 miljoni latu. Vairākās vietās notiek būvdarbi plūdu draudu mazināšanai. Pļaviņu iedzīvotājus turpmāk sargās nepilnus četrus kilometrus garš dambis gar Daugavu, bet Jēkabpilī ir gandrīz pabeigta aizsargdambja rekonstrukcija. Jelgavā zem Kalnciema ceļa Loka maģistrāles rajonā sākta caurteku rekonstrukcija, kā arī lietus ūdens pārsūknēšanas un attīrīšanas staciju atjaunošana. Iecerēti būvdarbi Salas pagastā, lai teritorija neapplūstu biežāk kā reizi 100 gados. Vēl plānots atjaunot aizsargdambjus Ādažu un Carnikavas novadā, kā arī rekonstruēt poldera sūkņu staciju Babītē. Rīgas HES ūdenskrātuvei pieguļošajā teritorijā viss nepieciešamais jau izdarīts - rekonstruēti trīs hidrotehnisko būvju kompleksi, rezultātā novēršot plūdu draudu risku 2145 iedzīvotājiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Linda Tilta uzskata, ka pašvaldības var samazināt plūdu risku, arī apzinot applūstošās teritorijas un ņemot vērā šo informāciju teritorijas plānošanā.