» Ja likumsargi kādu arī notver, tiesas piespriestie sodi ar bardzību neizceļas. Piemēram, trim jauniešiem, kuri atzīti par vainīgiem vienā no vērienīgākajām pēdējos gados notikušajām apgānīšanām, kad Jaunajos ebreju kapos Rīgā uz apmēram simts pieminekļiem ar baltu krāsu uzķēpāti kāškrusti, pēc ieilgušām tiesas prāvām un piespriesto sodu pārsūdzēšanām tikuši cauri teju sveikā - Augstākās tiesas Senāts šiem rasistiskās skinhedu kustības locekļiem piesprieda maigāko no drošības līdzekļiem - nosacītu sodu. Lietas materiālos lasāms, ka minētās personas šajos kapos ne vien apzīmēja un apgāza pieminekļus, bet arī veica dīvainu zādzību - viens no jauniešiem no kāda kapa noplēsa metāla plāksnīti, uz kuras bija iegravēta Dāvida zvaigzne un mirušā dati. Noziedznieks to savam kapu apgānīšanas biedram vēlāk uzdāvināja Jaunajā gadā kā apliecinājumu kopīgai nepatikai pret ebrejiem.
Krimināllikums par pieminekļu iznīcināšanu un bojāšanu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu. Pēdējo visbiežāk izpelnījušies bēdīgi slavenie ārvalstnieki - Brīvības pieminekļa apgānītāji. Par katru no šiem gadījumiem piemērotie sodi svārstās no pāris simtiem līdz vairāk nekā tūkstoš latiem. Jāpiemin, ka Brīvības piemineklis ir vienīgais apdrošinātais valsts nozīmes piemineklis Latvijā un tā polise ietver arī aizsardzību pret huligānisma un morālā kaitējuma risku. Vairumā citās pieminekļu un kapu apgānīšanas epizodēs lielākā nodarītā pārestība ir vērtējama tieši morālās, nevis mantiskās kategorijās, un šis ir viens no iemesliem, kāpēc tiesas nerod pamatojumu, lai vainīgajiem piespriestu tādu sodu, kas ne vien pārmācītu, bet arī atturētu citus no līdzīgu noziegumu veikšanas. Vēl viens iemesls ir nozieguma motīvs. Kā izteicās kāds ierēdnis, kas vēlējās palikt anonīms: «Dažreiz «tirliņi» dzēruma delīrijā ieiet kapos un viens otram sāk demonstrēt muskuļu spēku vai arī nozog kādu metāla priekšmetu, lai to nodotu un nopirktu alkoholu.» Taču vairumā gadījumu kapu un pieminekļu vandaļu darba stils liek secināt, ka viņi labi orientējas kalendāra datumos un politiskās aktualitātēs. Tieši pirms zīmīgiem notikumiem piemiņas vietu apgānīšana notiek visbiežāk. Piemērs tam ir pagājušajā nedēļā apķēpātās piemiņas vietas - Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes piemineklis Meža kapos un Rīgas aizstāvjiem veltītais Sudrabkalniņā. Arī ebreju kapos ne reizi vien veiktie postījumi notikuši pirms starptautiskiem ebreju pasākumiem mūsu valstī.
Tieši zīmīgu notikumu priekšvakarā šādi noziegumi izraisa asākās reakcijas, uz kuru rēķina savus reitingus celt cenšas atsevišķi politiķi. Taču viņu skaļi izteiktie nodomi un solījumi līdz šim nav īstenojušies. «Tā vietā, lai demonstrētu savu rūpi, amatpersonas kapu un citu piemiņas vietu teritorijās varēja ierīkot tehnoloģijas - gan novērošanas kameras, gan kustības un gaismas sensorus,» norāda Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes priekšnieks Jānis Upītis sola, ka pašvaldības kapsētās videonovērošanas sistēma drīzumā tiks ieviesta, taču pauž arī satraukumu: «Netiek veikts gandrīz nekāda veida preventīvais darbs, lai kapu apzadzējus, vandaļus un pieminekļu apgānītājus aizkavētu. Pirms krīzes Rīgā darbojās īpaša pašvaldības policijas vienība 17 cilvēku sastāvā, kas visu diennakti apsekoja kapus un citas piemiņas vietas. Tas noziedzniekus atturēja, taču tagad aktīva patrulēšana nenotiek. Mums iesaka izmantot privātfirmas pakalpojumus, kas gadā maksātu apmēram 200 tūkstošus latu, kuru mūsu budžetā nav.» Rīgas mērs Nils Ušakovs gan sola izsludināt konkursu uz apsardzes firmu apgaitu pakalpojumiem Pirmajos un Otrajos meža kapos.