«Polijas līdzdalība projektā indikatīvi bija visai neliela, tāpēc projekta gaitu šāds lēmums būtiski neietekmēs,» Dienai sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Viņaprāt, šobrīd Polijas loma projektā bija vairāk politiska, vienīgi nākotnē tā varētu pieaugt arī ekonomiski. «Gala hop no Latvijas projektam vēl nav,» vienlaikus uzsvēra J. Pūce, jo projekta aptuvena izmaksu aplēse būs zināma vien nākamā gada vidū. Tomēr Baltijas valstu premjeru līmenī Latvija vienmēr paudusi vēlmi piedalīties Visaginas AES būvē, kas mums garantētu stabilu elektroenerģijas iepirkumu par konkurētspējīgu cenu. Pašlaik turpinās pušu sarunas gan par akciju sadalījumu projektā, tā izmaksām un citām detaļām.
Arī Lietuvas puse jau pasteigusies paziņot, ka poļu lēmums Visaginas projektu neapturēs. «Mūsu stratēģiskie mērķi nemainās,» uzsvēris Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus, vēsta Delfi.lt. Portālā arī citēts PGE vadītājs Tomašs Zadroga, kurš norāda: «Ņemot vērā pakalpojumus, kuri patlaban ir izrādījušies nepieņemami, ņemot vērā citus mūsu grupai nozīmīgus projektus, mēs nolēmām iesaldēt savu dalību šajā programmā, pirms esam uzņēmušies formālas saistības.» Ārpolitikas eksperti Lietuvā šo Polijas rīcību skaidro ar abu valstu divpusējām attiecībām.
Paredzēts, ka Visaginas AES celtniecība Lietuvā sāksies 2014. gadā, bet elektroenerģiju jaunā kodolspēkstacija sāks ražot 2020. gadā. Domāts, ka stratēģiskajam investoram (Japānas - ASV kompānija Hitachi GE Nuclear Energy) sākotnēji varētu piederēt 51% jaunās AES akciju, bet pārējās akcijas tiks sadalītas starp projektā iesaistītajām valstīm. AES būvniecība ir būtiska, lai Baltijas valstis varētu mazināt no ārvalstīm, tostarp Krievijas, importēto energoresursu apjomu.
Polija nolēmusi sākt pašai savas AES būvniecību, kurai jābūt pabeigtai līdz 2020. gadam. Trīs Polijas jaunās AES potenciālās būvniecības vietas ir Žarnoveca, Hočevo un Gaski. Pašlaik Polijā nav nevienas atomelektrostacijas. Savukārt Krievija plāno būvēt jaunu AES Kaļiņingradā.