No deviņiem uzbrukumiem, kas tiek inkriminēti aizturētajiem, naudu izdevies nolaupīt tikai četros, un laupītāju kopējais guvums bijis 4500 latu, kurus viņi jau iztērējuši. Laupīšana bijusi vienīgais uzbrucēju iztikas avots. A. Stūrainis atzina, ka policija izvirzījusi dažādas teorijas par to, kādēļ notiek uzbrukumi, piemēram, viens pieņēmums bijis, ka laupītājs ir garīgi nelīdzsvarots. Attiecīgā ekspertīze gan vēl nav veikta, bet pagaidām nekas neliecinot, ka šī versija varētu būt patiesa. «Bija arī pieņēmums, ka persona sēž pie datora, pēta, kas par viņu rakstīts komentāros, jo cenšas iegūt slavu,» teica A. Stūrainis, norādot, ka pusaugu uzbrucējs, iespējams, uzskatījis savu nodarbi par «romantisku». Ekspertīzei nodoti arī laupītājiem konfiscētie «ieročiem līdzīgie priekšmeti», bet pagaidām policija neatklāj, vai tie bijuši īsti vai tikai gāzes pistoles.
Par laupīšanu organizētāju A. Stūrainis atklāja tikai to, ka viņš iepriekš četrreiz sodīts par mantiskiem noziegumiem - krāpšanu, zādzībām un izspiešanu.
Savukārt par nepilngadīgo laupītāju zināms, ka viņam bijusi grūta bērnība - agri nomiruši abi vecāki, viņš audzis pie aizbildņiem un bijis no tiem jauniešiem, kuri «principā iemācījušies izdzīvot uz ielas».
Tagad laupītājiem draud no 10 līdz 17 gadiem cietumā, kaut arī policija atzīst, ka jaunākajam sods varētu būt mazāks, jo tiesa noteikti ņems vērā vecumu, kriminālās pagātnes trūkumu un to, vai viņš sadarbosies ar policiju.
Savukārt par laupīšanas vietām A. Stūrainis zināja stāstīt, ka tās izvēlētas pēc nejaušības principa. Kaut arī uzbrukumu izpildījums bijis diletantisks, laupītāji tomēr centušies tiem sagatavoties. Piemēram, pirms liktenīgā devītā uzbrukuma viņi pa tālruni ziņojuši, ka vairākos Rīgas lielveikalos ievietotas sprāgstvielas, cerībā, ka policija izbrauks uz tiem un nebūs kam reaģēt uz izsaukumu uz banku.
Laupītāji pārvietojušies ar motorolleru, sabiedrisko transportu un taksometriem.