Vācijas piemērs
Otrais pasaules karš sākās 1939.gada 1.septembrī ar nacistiskās Vācijas uzbrukumu Polijai; pēc pāris nedēļām Polijā iebruka arī PSRS, kas bija noslēgusi slepenu vienošanos ar Hitleru. Vācijas amatpersonas jau daudzkārt ir atzinušas pagātnes kļūdas un atvainojušās par ciešanām, ko Eiropai nodarīja Hitlera režīms. Taču līdzīga atvainošanās nav sagaidīta no Krievijas, kas sevi uzskata par PSRS tiesisko mantinieci. Polija vēlas, lai V.Putins izmantotu iespēju un vizītes laikā atvainotos Polijas tautai par 1939.gada uzbrukumu, Katiņas slaktiņu un vēlāko Polijas pakļaušanu Maskavas varai. Sabiedriskās domas aptauja rāda, ka V.Putina atvainošanos gaida 76% poļu. Taču viņu cerības, visticamāk, nepiepildīsies, jo Krievija kategoriski iebilst pret «vēstures pārrakstīšanu» un Staļina režīma salīdzināšanu ar Hitlera režīmu.
Vizītes priekšvakarā V.Putins gan izrādījis izpratni par Polijas bažām, jo poļu presē publicējis rakstu, kurā atzinis Ribentropa-Molotova paktu par amorālu. Taču viņš uzskata, ka atbildība par Eiropas traģisko likteni jāuzņemas arī rietumvalstīm, kas 1938.gadā Minhenē noslēdza vienošanos ar Hitleru. «Vai iespējams pievērt acis uz Rietumu demokrātiju aizkulišu centieniem «atpirkties» no Hitlera un novirzīt viņa agresiju uz austrumiem?» vaicā V.Putins. Krievijas amatpersonas uzsver, ka Otro pasaules karu ievadīja nevis Ribentropa-Molotova pakts, bet gan Minhenes vienošanās, kas pavērusi ceļu Hitlera agresijai. Krievijas izlūkdienests nesen paziņoja, ka Staļins bija spiests parakstīt vienošanos ar nacistisko Vāciju, jo rietumvalstis atteikušās veidot koalīciju pret Hitleru.
Krievijas apsūdzības
Krievijas valsts televīzija gājusi vēl tālāk, pārraidot dokumentālo filmu, kas apsūdz Poliju kara izraisīšanā. Filmas autori apgalvo, ka Polija mēģināja noslēgt vienošanos ar Hitleru, lai kopīgiem spēkiem uzbruktu PSRS. Poļu mērķis esot bijis pārņemt savā kontrolē padomju Ukrainu un iegūt izeju uz Melno jūru. Šādas apsūdzības izraisīja sašutuma vētru Polijā. Eļļu ugunī pielēja Krievijas izlūkdienesta paziņojums, ka toreizējais Polijas ārlietu ministrs Jozefs Beks esot bijis Vācijas aģents.
V.Putins aicina Poliju atturēties no «vēstures preparēšanas» un mudina mācīties no mūsdienu Vācijas, kas labprāt veido izdevīgu ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Polijas amatpersonas gan uzsver, ka sarunās ar V.Putinu tiks apspriesti arī sāpīgi jautājumi, piemēram, Katiņas slaktiņš. Polija pieprasa, lai Maskava publicētu visus ar šo lietu saistītos dokumentus. V.Putins savā rakstā nenoliedz Staļina režīma atbildību par Katiņas slaktiņu. «Mūsu pienākums ir kopīgi pieminēt šī nozieguma upurus,» secina V.Putins.