Temats atkal kļuvis aktuāls, jo Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) šonedēļ sākusi izskatīt prasību pret Poliju, ko divi vīrieši apsūdz cilvēktiesību pārkāpumos, jo viņi savulaik esot turēti un spīdzināti CIP cietumā šīs valsts teritorijā.
Neskatoties uz abu personu šausminošajām liecībām, ECT priekšā būs smags uzdevums, jo līdz šim ne ASV, ne Polija un citas Eiropas valstis, uz kurām krīt aizdomu ēna, nav apstiprinājušas informāciju par slepenajiem CIP cietumiem.
Polija nesadarbosies
Šī ir pirmā reize, kad ECT vērtē Polijas saistību ar ASV valdības savulaik apstiprināto politiku, kas atļāva CIP ārpus Savienoto Valstu teritorijas slepeni aizturēt un pratināt cilvēkus, kuri tiek turēti aizdomās par terorismu. Tā būs arī pirmā reize, kad Francijas pilsētā Strasbūrā izvietotā ECT atklātās tiesas sēdēs izskatīs lietu, kas saistīta ar CIP slepenajiem cietumiem Eiropā.
Prasību pret Poliju iesniedza palestīnietis Abū Zubajdā un Saūda Arābijas pilsonis Abdelrahīms el Naširi, kuri pašlaik atrodas bēdīgi slavenajā cietumā ASV militārajā bāzē Gvantanamo līcī Kubā.
Amerikāņi uzskata, ka 42 gadus vecais A. Zubajdā ir kārtojis ceļošanas dokumentus islāma ekstrēmistiem, kas bijuši lojāli starptautiskās teroristiskās organizācijas Al Qaeda līderim Osamam bin Ladenam, kā arī tiem, kuri veica uzbrukumus ASV 2001. gada 11. septembrī. Tomēr oficiālas apsūdzības viņam līdz šim nav izvirzītas.
A. el Naširi tiek turēts aizdomās par saistību ar 2000. gadā Jemenā notikušo uzbrukumu ASV karakuģim USS Cole. Toreiz bojā gāja 17 amerikāņu karavīri. Vīrietis noliedz, ka būtu piedalījies uzbrukuma organizēšanā.
A. Zubajdā un A. el Naširi apgalvo, ka CIP viņus 2002. gada decembrī nogādāja Polijā, kur ar vietējo varasiestāžu atļauju vīrieši vairākus mēnešus esot turēti «augstākās nozīmes» slepenā apcietinājuma vietā, vēsta Press TV.
Tur viņi esot regulāri pratināti un spīdzināti. Pret viņiem pielietota arī lielas fiziskās ciešanas izraisošā simulētā slīcināšana. Pratinātāji par aizturētajiem ņirgājušies un piedraudējuši, ka viņu ģimenes locekļi tiks seksuāli izmantoti, apgalvo -A. Zubajdā un A. el Naširi advokāti.
Terorismā aizdomās turamo aizstāvji uzskata, ka Polija neesot ievērojusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, jo ir pieļāvusi, ka abi vīrieši kļuvuši par upuriem necilvēcīgai attieksmei un viņiem ir nelikumīgi atņemta brīvība. Polija arī neesot spējusi pienācīgi izmeklēt apiešanos ar A. Zubajdā un A. el Naširi.
Polija ir atteikusies sadarboties ar ECT, jo uzskata, ka tādējādi kompromitētu savu izmeklēšanu par iespējamo CIP slepeno cietumu atrašanos valstī. Izmeklēšana norisinās jau kopš 2008. gada, bet līdz šim Varšava nav atklājusi, kādi ir tās rezultāti un kad tā noslēgsies. Polija par «laika vilkšanu» ir saņēmusi nosodījumu no ANO Spīdzināšanas novēršanas komitejas.
Amerikāņi neatklāj
Bijušais ASV prezidents Džordžs V. Bušs pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem pasludināja globālo karu pret terorismu un atļāva CIP visā pasaulē aizturēt un pratināt terorismā aizdomās turamos, kas vēlāk tika nogādāti Gvantanamo līča bāzē. Savienotās Valstis neslēpj, ka tām visā pasaulē ir bijušas slepenas mītnes, kur turēti iespējamie teroristi, tomēr Vašingtona neatklāj, kur šie cietumi atradās.
Avoti ASV un sabiedroto valstu izlūkdienestos, kā arī cilvēktiesību aizstāvji apgalvo, ka vismaz 54 pasaules valstis ir dažādos veidos palīdzējušas CIP operācijās. Vienas palīdzējušas savā teritorijā notvert terorismā aizdomās turamos, citas atļāvušas izmantot savu gaisa telpu vai lidostas gūstekņu transportēšanai, bet atsevišķās valstīs izveidoti slepenie cietumi.
Eiropas Padomes parlamentārā asambleja (EPPA) 2006. gadā paziņoja, ka vismaz 14 Eiropas valstis, arī Lielbritānija un Vācija, ir slepeni piedalījušās CIP gūstekņu pārvietošanā. Pēc gada EPPA izmeklēšanas vadītājs Diks Mārtijs ziņoja, ka Polijā un Rumānijā laikā no 2002. līdz 2005. gadam pastāvējuši CIP slepenie cietumi. Polijā cietums atradies militārajā bāzē netālu no Šimani ciemata valsts ziemeļos.
Iepriekš publiski izskanējusi informācija, ka viena no CIP slepenajām mītnēm Eiropā atradusies arī Lietuvas galvaspilsētas Viļņas apkaimē, tomēr nav iegūta ticama informācija, kas to patiešām apstiprinātu.