Polijas vēsturē bijuši vairāki gadījumi, kad tā ir kļuvusi par Krievijas impērisko ambīciju upuri, tāpēc notikumi kaimiņzemē Ukrainā poļus dara ļoti uzmanīgus. Varšava neslēpj bažas, ka kādudien par Kremļa pašreizējā saimnieka Vladimira Putina mērķi varētu kļūt arī Polija.
Polijas konservatīvais premjerministrs Donalds Tusks līdz šim ir centies uzturēt pragmatiskas attiecības ar Krieviju, neraugoties uz to pasliktināšanos pēc 2010. gada 10. aprīlī Krievijas pilsētā Smoļenskā notikušās aviokatastrofas, kurā gāja bojā Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un vēl 95 cilvēki. Krievija Polijai nav atdevusi avarējušās lidmašīnas atlūzas.
Aizbildinās ar minoritātēm
Pēc Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksijas Krievijas sastāvā un situācijas saasināšanās Austrumukrainā Polijas politiskie līderi Krievijas virzienā raidījuši asas kritikas bultas. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis šonedēļ paziņoja, ka Maskava atbalsta separātistus, kuri pagājušajā svētdienā ieņēma administrācijas ēkas Doņeckā, Harkovā un Luhanskā.
«Spēcīga valsts mazāk spēcīgai valstij atņem veselu provinci, bet tagad finansē apvērsumu, kā ieganstu izmantojot etniskās problēmas, kas patiesībā neeksistē. Gan Krimā, gan Austrumukrainā visi brīvi runā krieviski, ir pieejami Krievijas mediji. Un līdz šim tur nebija etnisko problēmu,» R. Sikorskis sacīja CNN.
Viņš atgādināja, ka arī Polija pagātnē ir cietusi no Krievijas ekspansijas. «XVIII gadsimtā Krievija mūs sadalīja, mūsu valsts bija okupēta. Arī toreiz tas tika darīts, aizbildinoties ar nacionālo minoritāšu aizstāvību. Eiropā nav nevienas valsts, kurā nebūtu nacionālo minoritāšu. Ja mēs sāksim mainīt robežas, atrunājoties ar nacionālo minoritāšu aizsargāšanu, tad atgriezīsimies XX gadsimta ellē,» uzskata ministrs.
Polijas ārpolitiskās aktivitātes nav palikušas bez Krievijas atbildes, jo Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests no šīs nedēļas ir aizliedzis Polijas piena produktu un gaļas importu, vēsta Polijas Radio.
Bruņojas pret Krieviju
Polijas premjers D. Tusks pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tuvākajās nedēļās Polijas teritorijā būs manāma spēcīgāka NATO militārā klātbūtne. Polija jau vairākus gadus pati ir ieguldījusi milzu darbu, lai palielinātu valsts aizsardzības spējas, pirmām kārtām - pret iespējamo Krievijas uzbrukumu.
«Lai gan tikai nedaudzi Polijā teiks, ka valsts ir pakļauta nenovēršamiem draudiem no Krievijas, vairākums poļu joprojām redz Krieviju kā galveno draudu Polijas drošībai un suverenitātei,» uzskata starptautiskās drošības analītiķis Endrū Mihta.
Ne velti Polijas jaunā teritoriālās aizsardzības doktrīna paredz bruņoto spēku sagatavošanu konvencionālajam karam, tas nozīmē, ka poļi nākotnē neizslēdz plaša mēroga bruņotu konfliktu Eiropā un potenciālu iebrukumu savā teritorijā.
Polija ir viena no retajām NATO dalībvalstīm, kas pēdējos gados ir palielinājusi, nevis samazinājusi izdevumus aizsardzībai. Šogad Polija militārajām vajadzībām tērēs 7,5 miljardus eiro jeb 1,95% no iekšzemes kopprodukta. Līdz 2022. gadam poļi plāno iztērēt 20 miljardu eiro modernu ieroču iegādei, vēsta Defense News.
Enerģētiskā solidaritāte
Kopš Krievijas militārā iebrukuma Krimā Polija aktīvi aicina ES samazināt energoatkarību no Krievijas, piemēram, ieguldot līdzekļus tādos enerģētikas projektos kā jaunu gāzes starpsavienojumu izveide un sašķidrinātās gāzes termināļu celtniecība.
D. Tusks ir atdzīvinājis agrāk apspriesto ideju, ka visas ES dalībvalstis varētu kopīgi iepirkt energoresursus no Krievijas. «Pēdējo nedēļu notikumi apliecina, ka Eiropai jāizrāda lielāka solidaritāte enerģētikas sektorā,» uzskata Polijas premjers.
Viņš arī aicina ES elektrības un siltuma ražošanā vairāk izmantot ogles, kas ir Polijas galvenais energoresurss, un pastiprināt slānekļa gāzes ieguvi, kas Eiropā pagaidām nav izpelnījusies popularitāti, jo tās ieguvi uzskata par videi nedraudzīgu.