«Cilvēki tagad ir sapratuši, ka drošība ir svarīga, un to, ka nedrīkst aizmirst par armiju. Es ticu, ka uz austrumiem no Polijas robežas notiekošais nerada mums draudus tuvākajos mēnešos vai divos, trijos, piecos gados. Taču mums ir jādomā par nākotni desmitgadēm uz priekšu,» teica ministrs.
Lai gan Polija jau 1999. gadā pievienojās NATO, lielākā daļa tās 120 000 karavīru armijas ir izvietota bāzēs gar valsts rietumu robežu, kā to savulaik noteica tās piedalīšanās PSRS kūrētajā Varšavas līguma kolektīvās aizsardzības organizācijā.
Tiek plānots, ka līdz 2017. gadam trīs bāzēs pie austrumu robežas aizpildītība tiks palielināta no pašreizējiem 30% līdz 90%, kas nozīmē tūkstošiem karavīru pārvešanu. Piemēram, gaisa telpas aizsardzības vienībā Sedlcē līdz 2017. gadam būs jāizpilda 400 štata vietu.
Lielbritānijas bruņoto spēku izdevuma redaktors Čārlzs Heimans intervijā AP paudis viedokli, ka Polijas aktivitātes bruņoto spēku pārvietošanā ir daļa no NATO sāktās spēku pārvietošanas un rotācijas: «Domāju, ka arī citas NATO valstis varētu izvietot Polijā pastāvīgas karaspēka bāzes. Visticamāk, ka tā būtu NATO brigāde ar 2500 karavīriem, kuras sastāvs rotētu reizi pusgadā. Tas norādītu Krievijai, ka pastāv sarkanās līnijas, kuras nedrīkst pārkāpt.» Polija tieši robežojas ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu.