Simpatizē Orbāns
A. Dudas uzvara pār līdzšinējo valsts galvu Broņislavu Komorovski svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā ir pārsteigums, jo vēl pirms dažiem mēnešiem daudzi Polijas iedzīvotāji viņu nezināja. Līdz šim viņa lielākais politiskais sasniegums bija ievēlēšana Eiropas Parlamentā 2014. gadā.
Priekšvēlēšanu kampaņā dominēja valsts ārējā drošība un sociālie jautājumi, tāpēc A. Duda nekautrējās no populistiskiem solījumiem, piemēram, palielināt sociālos izdevumus, samazināt nodokļus un pensionēšanās vecumu, kas pašlaik ir 67 gadi. Ekonomisti uzskata, ka šo solījumu izpilde ir nereāla.
Polijas jaunais prezidents ir pārliecināts katolis, kas nosaka viņa sociāli konservatīvos uzskatus. Viņš, tāpat kā B. Komorovskis, iebilst pret abortiem, izņemot ārkārtas gadījumos. Tomēr citos sociālajos jautājumos A. Dudas nostāja ir daudz konservatīvāka. Piemēram, viņš ir pret bērna ieņemšanu mākslīgās apaugļošanas ceļā un bija līdzautors likumprojektam, kas paredzēja cietumsodu ārstiem, kuri izmanto šo metodi. Viņš arī dedzīgi iestājas pret viendzimuma laulībām.
A. Duda bija 2010. gadā aviokatastrofā bojāgājušā Polijas prezidenta Leha Kačiņska juridiskais padomnieks un uzskata sevi par viņa garīgo un politisko pēcteci. Laikā, kad L. Kačiņskis bija prezidents, bet viņa dvīņubrālis Jaroslavs vadīja valdību, Polijai nereti bija asas domstarpības ar Eiropas Savienības (ES) vadību un bloka ietekmīgāko dalībvalsti Vāciju.
Viņš neslēpj simpātijas pret Ungārijas konservatīvo premjerministru Viktoru Orbānu, kura iekšpolitiskie lēmumi regulāri izpelnījušies ES kritiku un apsūdzības autoritārismā. «Dudas uzvara signalizē dramatiskas pārmaiņas uz Polijas politiskās skatuves,» uzskata pazīstamais komunistu laika disidents Adams Mihniks, kurš brīdina, ka opozīcijas partijas PiS uzvara parlamenta vēlēšanās varētu nozīmēt «Polijas nostāšanos uz samtainā diktatūras ceļa».
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien aicināja A. Dudu veidot «konstruktīvas saites» starp abām valstīm. Tomēr maz ticams, ka Polijas jaunais prezidents atsauksies V. Putina vēlmēm. Savā priekšvēlēšanu kampaņā viņš paziņoja, ka Polijā nepieciešams izvietot pastāvīgas NATO bāzes, bet ES jāieņem stingrāka pozīcija pret Kremļa rīcību Ukrainā.
Izaugsme nedod balsis
A. Dudas ievēlēšana prezidenta amatā ir PiS pirmā uzvara vēlēšanās desmit gadu laikā un var kalpot par spēcīgu grūdienu partijas veiksmīgam startam arī parlamenta vēlēšanās oktobrī.
Turpretī valdošajam spēkam PO, kurš ir uzvarējis divās pēdējās likumdevēja vēlēšanās 2007. un 2011. gadā, turpmākie mēneši līdz vēlēšanām būs nopietnu pārdomu pilni, jo vajadzēs saprast, kāpēc liela daļa vēlētāju ir novērsušies no partijas.
PO valdīšanas laikā valsts ekonomika piedzīvojusi strauju izaugsmi, Polija bija vienīgā ES dalībvalsts, kuras iekšzemes kopprodukts (IK) turpināja augt arī pēc globālās ekonomiskās krīzes sākuma 2009. gadā. Kopš 2007. gada Polijas IK pieaudzis par aptuveni 25%, raksta The Wall Street Journal.
Tajā pašā laikā valstī ir diezgan augsts bezdarba līmenis (11,3% aprīlī), bet vidējā neto alga - 730 eiro - nav tik konkurētspējīga kā Lielbritānijā un Vācijā, uz kurieni darba meklējumos devusies lielākā daļa no pēdējos desmit gados Poliju atstājušajiem vairāk nekā diviem miljoniem cilvēku.