Grīcgale Neretas novadā ir viena no tām fantastiskajām vietām, kura, pēc I. Parādnieka domām, būtu pelnījusi atdzimšanu. Viņa partijas biedrs Jānis Dombrava saskata potenciālu arī Ērgļos, jo tur ir tehnikums, kas gatavo guļbūves ēku celtniekus. Saeimas deputātiem Diena lūdza minēt vēlēšanu kampaņas laikā iepazītās vietas, kuras atstājušas īpašu iespaidu un kurās ir vissmagākā situācija. Vienlaikus politiķi tika aicināti pateikt, kā šīm teritorijām iespējams palīdzēt. Varēja just, ka deputātu zināšanu loks par situāciju ārpus Rīgas ir paplašinājies. Vairāki bija ne tikai tikušies ar cilvēkiem iepriekš izsludinātos pasākumos, bet arī paši apstaigājuši mājas, kā Vilnis Ķirsis (Vienotība), kuru pārsteidzis arī tas, cik daudzi pilsoņi negrib piedalīties vēlēšanās. Individuālās sarunas, viņaprāt, ir bijušas atklātākas un arī vērtīgākas. Līdzīga pieredze ir arī Marjanai Ivanovai-Jevsejevai (SC).
Latgales deputātu kandidāti gandrīz visi kā vienu no teritorijām, uz kuru jāraugās ar žēlumu, minēja Viļakas novadu. Agrāk tajā bijusi ķieģeļu rūpnīca, atcerējās Jānis Tutins (SC), kurš tagad vienīgās darbvietas redz pašvaldības iestādēs. Jānis Klaužs (ZZS) īpaši pieminēja Kupravu, kas ir neliels pagasts Viļakas novadā. Jau iepriekš medijos bijis aprakstīts, ka šajā vietā slejas mājas bez logiem un tikpat kā nav cilvēku. M. Ivanova-Jevsejeva (SC) vairākus mēnešus ir staigājusi pa daudzdzīvokļu mājām vairākās pašvaldībās - arī Krāslavas un Daugavpils novadā -, kur vairāk nekā puse dzīvokļu daudzstāvu namos esot neapdzīvoti. Daudzviet laukos vairs neesot pasta nodaļu un nekursē sabiedriskais transports, tas viss kopumā veicinot cilvēku aizplūšanu, uzskata M. Ivanova-Jevsejeva. Kā pretstats un ļoti sakopta vieta uz deputāti labu iespaidu atstājusi Preiļu pilsēta.
Vidzemnieku ieskatos par teritorijām, kurās varētu būt visgrūtāk, izskanēja lielāka domu dažādība, kas arī atklāja, cik plašs ir šis reģions. Inese Aizstrauta (ZZS) uzskata, ka vispirms palīdzība vajadzīga Ķemeriem, kur «cilvēkus var sastapt tikai septiņos no rīta un sešos vakarā dzelzceļa stacijā». V. Ķirsim prātā palikusi Alūksnes novada pierobeža, kur ir Pededze un Liepna. Savukārt viņa partijas biedrs Edvards Smiltēns cilvēku bezspēcību sajutis Liezērē - tas ir pagasts Madonas novada nomalē netālu aiz Vecpiebalgas. Visur ir viena bēda - nav darbvietu, taču uzņēmīgi cilvēki te neriskē kaut ko sākt, jo nebūs kvalificēta darbaspēka, kas spēs darboties ar modernām tehnoloģijām.
Vairākums Zemgales vēlēšanu apgabala kandidātu grūtības saskata Sēlijā, kur nav neviena attīstības centra, kas varot pretendēt uz modelī «9 plus 21» iekļautajām pašvaldībām pieejamiem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, to uzsvēra Juris Vectirāns (ZZS). Kā pirmais no aizmirstajām teritorijām tika minēts Neretas novads, kas atrodas pierobežā. Arī Kurzemē pierobežas pašvaldības kandidāti raksturoja kā tādas, kurām būtu nepieciešama palīdzība. Vaiņodes novads ir saņēmis mantojumā padomju armijas infrastruktūru, atgādināja Dz. Kudums (VL-TB/LNNK). Jānim Vucānam (ZZS) rodoties pamestības sajūta, braucot no Pāvilostas uz Aizputi, jo ainavā ir aizaugušas un pārpurvojušās teritorijas. Viņš pieļauj, ka reti kurš iedomājas, ka arī Ventspils novadā nav viegli, jo tur uz lielu teritoriju ir maz iedzīvotāju, nekursē sabiedriskais transports un tas mazina uzņēmīgu cilvēku ieinteresētību.
Priekšvēlēšanu laiks ir devis deputātu kandidātiem vismaz iespēju gūt priekšstatu par to, kas notiek ārpus Rīgas, taču reti kurš varēja pateikt, kā varētu šīm teritorijām palīdzēt. «Arī Līvāni kādreiz bija bezdarba galvaspilsēta. Ja kāds gaida, ka palīdzība nāks no Rīgas, tā ir sevis mānīšana. Pašam jāņem rokās slota, ja grib dzīvot sakārtotā vidē,» sacīja J. Klaužs, kurš tieši ar partiju palīdzību panāca, ka Līvāni saņem to naudu, pie kuras pat Preiļi netika. Arī V. Ķirsis atzina: «Es neredzu, kā mēs varam ātri šīs vietas sakārtot. Tam ir vajadzīgs laiks, kurā varētu attīstīties ģimenes uzņēmumi.» Vēsturiski te pamatnodarbošanās bijusi lauksaimniecība, bet «tagad 50 strādnieku vietā ir viens traktors».
M. Ivanova-Jevsejeva savākto informāciju ir apkopojusi un nosūtījusi pašvaldībām, kā arī nozares ministrijām. Ekonomikas ministrijas darbinieki par faktiem esot bijuši pārsteigti, sacīja deputāte. J. Tutins domā, ka pierobežā vajadzētu kādu īpašu speciālo zonu noteikt ar virkni atvieglojumu. Ingmārs Līdaka (ZZS) iestājas par to, lai ne tikai Latgalei, bet katram reģionam būtu attīstības programma. Viņš atgādināja, ka arī Pierīgā ir aizlaisti lauki, jo cilvēki nav ieinteresēti rūpēties par tiem, ja Rīga ir tik tuvu. J. Dombrava bija viskonkrētākais, jo Nacionālā apvienība ir uzņēmusies atbildību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kuras vadība esot apbraukājuši visas pašvaldības. Trešdien Latvijas Televīzijas rīkotajās politiskajās diskusijās premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) sacīja, ka pašvaldībām, kas ir ārpus modeļa «9 plus 21», būs pieejami vairāk nekā 37 miljoni eiro. J. Dombrava apgalvoja, ka šie līdzekļi esot atrasti tieši pēc VARAM vadības iniciatīvas.