«Lēmums ir pieņemts, aizbildinoties ar mirušiem cilvēkiem Kijevā. Man ir jautājums - kā mūsu politiskās partijas pamatotu šādu pirms vēlēšanām elektorātam tīkamu lēmumu, ja Kijevā nebūtu šo upuru? Elektroenerģijas tirgus atlikšana līdz 1. janvārim ir sabiedrības maldināšana, jo vienīgais, kas šajā laikā būs mainījies, ir tas, ka būs notikušas Saeimas vēlēšanas,» skarbs ir R. Āboltiņš. Situāciju vēl absurdāku padara tas, ka elektroenerģijas cenu pieauguma kompensācijas mehānisms, ar kura neesamību valdība aizbildinājās, atliekot liberalizāciju, vakar valdībā tika apstiprināts.
Diena jau vēstīja, ka Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) 3. martā vērsās pie Koalīcijas padomes ar ierosinājumu atlikt elektroenerģijas tirgus liberalizāciju. Tā bija kategoriska Pensionāru federācijas prasība, pretējā gadījumā tā solīja 13. martā rīkot piketu pie Saeimas. S. Āboltiņa pauda bažas, ka šādas aktivitātes saistībā ar situāciju Ukrainā varētu izmantot vietējie provokatori, lai destabilizētu situāciju. Politologs Kārlis Daukšts gan Dienai to saistīja ar Vienotības bažām par savu reitingu pirmsvēlēšanu laikā.
Arī DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš Dienai norāda, ka šāds lēmums ir tikai un vienīgi politisks un tam nav nekāda sakara ar ekonomisko loģiku. Savukārt ekonomikas eksperts Tālis Linkaits savā tviterkontā ironiski jautā: Varbūt, lai stabilizētu situāciju, Vienotība varētu arī [Olitu] Augustovsku līdz 1. janvārim atcelt no lidostas valdes?
Šāds lēmums radīs zaudējumus arī valsts budžetam, jo viens no lielākajiem elektroenerģijas piegādātājiem, valsts uzņēmums Latvenergo mazāku summu dividenžu veidā iemaksās budžetā. Jāatgādina, ka šobrīd subsīdijās starta tarifam pilnīgi visām mājsaimniecībām valsts uzņēmums tērē 26 miljonus eiro. «Tas, ka šim lēmumam būs negatīva ietekme uz nākamā gada budžetu, ir skaidrs, taču to precīzi varēs aprēķināt tikai pēc tam, kad likuma grozījumi būs pieņemti Saeimā,» Dienai norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs. Viņš arī uzsvēra, ka šādos apstākļos, kad valsts maina pati savus pieņemtos lēmumus, ir grūti iedomāties, ka elektrības tirgū radīsies nopietna konkurence.
Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis Dienai norādīja, ka uzņēmums iedzīvotāju informēšanas kampaņai jau ir iztērējis 700 000 eiro. «Būs jauns tirgus atvēršanas datums, būs jauni informēšanas pasākumi un jauni izdevumi, lai gan, protams, ne tādā apjomā.» A. Siksnis arī uzsvēra: tie klienti, kas jau ir noslēguši jaunos līgumus, varēs izvēlēties: vai tie stāsies spēkā no 1. aprīļa vai tirgus atvēršanas brīža. Latvenergo pārstāvis vēl nevarēja pateikt, vai uzņēmums vērsīsies Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā ar lūgumu paaugstināt tarifus. Tas būs zināms tikai pēc likuma grozījumu pieņemšanas Saeimā.
Vēl viena elektrības tirgotāja Baltcom elektroenerģijas produktu grupas vadītāja Elizabete Podinska Dienai stāsta, ka lēmums radīs būtiskus zaudējumus, jo veiktas apjomīgas investīcijas gan pakalpojumu izstrādē, gan iedzīvotāju informēšanā, kas mērāmas vairākos desmitos tūkstošu eiro. «Pilnīgas tirgus liberalizācijas atlikšana tikai radīs iespaidu par nestabilu tirgus situāciju, un šī neskaidrība drīzāk aizbiedēs citus potenciālos elektrības tirgotājus un vājinās konkurenci,» norāda Baltcom pārstāve. Viņa pagaidām gan atturējās prognozēt, vai saistībā ar radītajiem zaudējumiem varētu vērsties tiesā, jo tiek gaidīts galīgais Saeimas lēmums.