Spriežot pēc Saeimas 21. aprīļa sēdes apstiprinātās darba kārtības, jaunā parlamentārās izmeklēšanas komisija būs - tās locekļi izvirzīti. Nosaukums tik garš, ka šeit to pārrakstīt būtu necieņa pret lasītāju, bet, īsi sakot, pētīs visus tos korupcijas nesmukumus, par kuriem nu jau nedēļām stāsta mediji. Labi. Tad vēl ir iespēja, ka būs vēl viena izmeklēšanas komisija - tā izvērtēšot Rīgas pašvaldības uzņēmumu darbību. Brīnišķīgi. Tiesa, šādas komisijas izveidi atbalstošā Vienotība riskē, ka galvaspilsētā valdošajai Saskaņai, kas tuvākajās pašvaldību vēlēšanās gatavojas pārņemt varu Daugavpilī, būs kārdinājums Saeimā izveidot vēl vienu komisiju. Kas savukārt izmeklēs to, kā ar Vienotību saistītajam Lāčplēsim (Jānim) veicas ar Daugavpils vadīšanu. Un, starp citu, kā ar «zemnieku» vadīto Jelgavu? Gan jau Reģionu apvienībai ir te kāds biezāks vārds sakāms, un arī sabiedrotie atradīsies. Ciniski izsakoties, īsti labi, ka Saeimas rīcībā nonāks papildu ēka Jēkaba ielā - būs kur, pašvaldību vēlēšanām tuvojoties, izvietot dažādas parlamentārās izmeklēšanas komisijas...
Tas, protams, ir burvīgi, ka parlamentārieši ir enerģijas pārpilni un vēlas strādāt papildus. Tomēr jāatgādina, ka vismaz savulaik šīs degsmes vektors bija cits. Proti, jau gadiem tiek runāts, ka, jā, parlamenta loma Latvijas politiskajā sistēmā varētu būt lielāka, ka tam jāspēj piedāvāt alternatīvas izpildvaras (Ministru kabineta) piedāvājumiem, ka nopietni apsverama ir analītiskā dienesta izveide Saeimā utt. Tas ir teikts? Ir. Tad kādēļ varenā degsme tiek virzīta nevis šajā, bet kārtējo izmeklēšanas komisiju virzienā? Turklāt, ja atceras, ka atalgojumu saņem parlamentāro izmeklēšanas komisiju vadītāji, bet ne «ierindas locekļi»? Ja tik trakoti gribas strādāt tēvzemes labā, tad varbūt nesaņemt atalgojumu par kaut ko tādu, kas patiešām ir sabiedrības, nevis politisko konkurentu, atvainojos, pačakarēšanas interesēs?
Taisnības labad jāmin piemēri tam, ka kaut kas konstruktīvs jau notiek. Piemēram, šonedēļ paredzētā konference Saeimā par sabiedrisko mediju pārvaldības modeļu starptautisko pieredzi. Bet kas traucē šo vektoru daudzkārtīgi pastiprināt? Saeimā ir n-tās sadarbības grupas ar citu valstu parlamentiem. Varbūt ir vērts apjautāties rietumu kolēģiem - viņi pastāstīs, ka citās rietumu valstīs parlamenti pasūta pētījumus, veido darba grupas, kas kopā ar ekspertiem pēta dažādus nodokļu, transporta u. c. politikas jautājumus. Ņemot vērā, ka dažādu iemeslu dēļ Pārresoru koordinācijas centram nesokas ar sākotnēji iecerētā analītiskā centra funkcijām, šāds Saeimas pienesums tiešām noderētu. Tas neder, jo šajā vektorā grūtāk izcelties?