Tagad partija, kurai acīmredzot progresē politiskā Alcheimera slimība, ir paspējusi aizmirst ne tikai jūlija beigās parakstīto vēstuli Starptautiskajam Valūtas fondam, kurā paredzēta NĪN bāzes paplašināšana, bet arī tikai pirms dažām nedēļām pašas izteikto vēlmi nodokļa ieviešanu nopietni izdiskutēt Saeimā, jo nobloķēja šā jautājuma iekļaušanu ceturtdienas Saeimas darba kārtībā.
Būtu liels pārsteigums, ja Andrim Šķēlem pēkšņi uznāktu vēlme maksāt nodokli par savu daudzus simtus kvadrātmetru lielo mitekli Mākoņos, taču TP savu nostāju pamato nevis ar konkrētu biedru ļoti materiālām interesēm, bet gan ar principiālu nostāju pret nodokļu paaugstināšanu vispār. (Tiesa, viņi apgalvo, ka šādu nodokli varētu ieviest, ja Latvija atgrieztos «pie pozitīvas IK dinamikas». Diezin vai šo it kā piekāpību var ņemt nopietni, jo Kalvīša valdībai arī izaugsme kalpoja par ieganstu nodokļu mazināšanai, un trekno gadu nogalē NĪN likme zemei tika nolaista no 1,5% līdz 1%. Taču TP arī par to droši vien jau ir aizmirsusi.)
Šo nodokļu nemainības principu partijas biedriem jau pateica priekšā Šķēle konferencē viesnīcā Islande. TP valdes paziņojums par nostāju nodokļu jautājumos sekoja šai partijas dibinātāja runai, tāpēc būtu vērts pievērst uzmanību arī citām viņa izvirzītajām tēzēm, piemēram, mērķim 2010.gada Latvijas budžeta deficītu noteikt ne lielāku par 3% no iekšzemes kopprodukta.
Parēķināsim. Lai sasniegtu SVF apsolīto 2010.gada budžeta deficītu 8,5% no IK, Dombrovska valdībai ir jāspēj samazināt izdevumus un/vai palielināt ienākumus par 500 miljoniem latu. Lai tiktu no 8,5% līdz Šķēles izvirzītajiem 3% no IK, būtu jāatrod vēl ap 655 miljoniem, ko griezt. Ja stingro nostāju pret nodokļu paaugstināšanu saliekam kopā ar 3% deficītu, sanāk, ka TP grib budžeta izdevumus samazināt vairāk nekā par 1,1 miljardu latu.
Ar interesi gaidīsim priekšlikumus, kā TP plāno to izdarīt. Protams, ja viņiem atkal kaut kas neaizmirsīsies.