Viņi visi ir bijuši saistīti ar politisko darbību, taču nav valdošās partijas Vienotība biedri, visi ir iesaistīti uzņēmējdarbībā vai saimniecisku lēmumu pieņemšanā, gandrīz visi, izņemot tikai A. Rāviņu, no tās ir bijuši spiesti atteikties vai būtiski samazināt savas politiskās aktivitātes.
Visiem viņiem šīs atteikšanās pamatā ir bijušas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes sāktas lietas, kas sākušās ar noplūdinātu informāciju un skaļiem šīs struktūras vadības paziņojumiem par valstij izkrāptiem miljoniem, bet pēc tam klusi izčākstējušas, liekot runāt par tās paspārnē izveidotu «politisko pasūtījumu galdu».
Darbības shēma
Sākt kriminālprocesu uz kāda iesnieguma pamata, noplūdināt par to informāciju kādam no pietuvinātiem medijiem, pēc tam nākt klajā ar skaļiem paziņojumiem par valstij nodarītiem miljonu zaudējumiem un «iespējamiem» noziedzīgiem nodarījumiem, sarīkot kratīšanas, izņemt iespējami daudz dokumentu, tos iespējami ilgi neatdot un ilgstoši pat nemēģināt izpētīt, piemērot aizdomās turētā statusu, kas cilvēkam rada virkni neērtību.
Tad vēl noteikt dažādus drošības līdzekļus, īpaši neērtības radošo liegumu izbraukt no valsts, bet, pats galvenais, kriminālprocesu vilkt maksimāli ilgi un, kad izmeklēšanas termiņi iet uz beigām, censties to izbeigt uz nereabilitējoša pamata - parasti noilguma dēļ, kas tāpat atstāj ēnu uz konkrētās personas reputāciju.
Šī ir «politisko pasūtījumu galda» darbības shēma, kuras izpildījums dažādās variācijās pēdējos gados saskatāms saistībā ar virkni sabiedrībā pazīstamu cilvēku, kuri iesaistījušies politiskajā darbībā vai tās atbalstīšanā, taču atļāvušies nepiederēt pie valdošās partijas, kuras redzamiem biedriem pret šādām aktivitātēm ir «imunitāte».
Uz tādiem kliedzošiem gadījumiem kā Arta Kampara «nauda no tumbočkas», Dzintara Zaķa un Aigara Štokenberga «nodokļu optimizācijas pasākumi» un Solvitas Āboltiņas vīra uzņēmuma veiksme valsts pasūtījumu iegūšanā Finanšu policija ir pievērusi acis. Tikmēr citos gadījumos pietiek ar kādas personas iesniegumu, lai nekavējoties tiktu sākts kriminālprocess.
Skaļi sāk, klusi izbeidz
Pirmais mūslaiku Latvijā par šādu iespējamību pārliecinājās Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS). Pēc tam, kad bija saņemts viņa politiskā konkurenta, kandidāta uz Jelgavas mēra amatu Arņa Razminoviča iesniegums par uzņēmuma Jelgavas siltumtīklu uzņēmums aktīvu iznomāšanu, Finanšu policija ne tikai ierosināja kriminālprocesu, bet arī noteica A. Rāviņam aizdomās turētā statusu un drošības līdzekli.
Tiesa, šajā gadījumā ātri iejaucās prokuratūra: uzraugošā prokurore Vida Kravcova atzina, ka Finanšu policija A. Rāviņam aizdomās turamās personas statusu ir piemērojusi nepamatoti, un to atcēla, neraugoties uz Finanšu policijas iebildumiem. Savukārt pats kriminālprocess 2006. gadā tika izbeigts, Finanšu policijai atzīstot, ka notikušajā vispār nav nozieguma sastāva.
Tolaik šis vēl bija tikai atsevišķs gadījums - tāpat kā Finanšu policijas 2008. gadā sāktais un tajā pašā gadā izbeigtais kriminālprocess pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij) par ikgadējās valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu: septiņu mēnešu laikā Finanšu policija spēja secināt, ka A. Lembergs ir atradies apcietinājumā un viņam nav bijis iespēju šo deklarāciju iesniegt.
Taču pēc 2010. gada šī pati shēma jau uzlabotā variantā ir tikusi izmantota aizvien biežāk. 2010. gada 16. augustā tiek paziņots, ka Finanšu policija ir sākusi kriminālprocesu pret Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieku Māri Dzenīti (Jūrmala - mūsu mājas), turklāt interesanti, ka kriminālprocess tika sākts nevis pēc kāda konkrēta Krimināllikuma panta, bet pēc nodaļas «Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā».
Nav izslēgts, ka, nespējot panākt savu ar tiesiskām metodēm, cilvēki izmisumā ķeras pie Finanšu policijas kā pēdējā glābiņa, izteicās M. Dzenītis, kura uzņēmumi tolaik bija iesaistīti tiesvedībā ar multimiljonāru, pašlaik kā kultūras mecenātu pazīstamo Borisu Teterevu. Kriminālprocess tika sākts pēc tam, kad M. Dzenītis bija svinējis uzvaru pār B. Teterevu tiesā, un mediju rīcībā faktiski nekavējoties tika noplūdināta apjomīga informācija, kas varēja būt tikai Finanšu policijas rīcībā.
«Dzenītis varētu arī turpināt dzīvot bez kādiem kriminālprocesiem, taču laikam jau īsti nerubī šābrīža politisko konjunktūru. Būtu Dzenītis laikus noorientējies, kā, piemēram, pilsētas mērs Romualds Ražuks, kas tagad ir partijā Vienotība, neviens gailis viņam pakaļ nedziedātu un viņš varētu mierīgi rīkoties ar saviem kredītiem un nodokļiem, kā sirdij iepatīk,» tolaik rakstīja politiskais komentētājs Māris Krautmanis.
Kā izrādās tagad, Finanšu policija jau 2012. gada janvārī - pēc tam, kad M. Dzenītis un B. Teterevs bija noslēguši mierizlīgumu, - kriminālprocesu paklusām izbeigusi. Tā izbeigšanas pamatojumu Finanšu policija nevēlas atklāt vēl tagad.
Tenberga un Martinsona «attālināšana»
Jau ilgāk nekā pusotru gadu bez redzamiem rezultātiem turpinās arī kriminālprocess, kas sākts saistībā ar apsardzes kompāniju TM Security, kuras faktiskais saimnieks ir par Valda Zatlera Reformu partijas pelēko kardinālu sauktais uzņēmējs Mārtiņš Tenbergs.
Kad 2013. gada 13. augustā atklātībā noplūda informācija, ka Finanšu policijas pārvaldes darbinieki veikuši kratīšanas TM Security, toreizējais Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis, neraugoties uz VID bieži pieminēto likuma normu, kas VID aizliedz sniegt ziņas par konkrētiem nodokļu maksātājiem, publiski paziņoja, ka kratīšanas veiktas saistībā ar kriminālprocesu, kas ir ierosināts par nodokļu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielos apmēros.
Ar šo «brīdinājumu» pietika, lai M. Tenbergs attālinātos no Reformu partijas, kas līdz ar to zaudēja nozīmīgus finansiālos un administratīvos resursus. Tikmēr pats kriminālprocess ir iestrēdzis. Kaut gan VID apgalvo, ka kriminālprocess tiks virzīts kriminālvajāšanas uzsākšanai šā gada otrajā pusgadā, tas būšot iespējams tikai pēc virknes tiesiskās palīdzības lūgumu izpildes.
2014. gada augustā - divus mēnešus pēc tam, kad Finanšu policijas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess par vairāku uzņēmumu iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, - «noplūda» ziņas par šī kriminālprocesa ietvaros uzliktu ierobežojumu Māra Martinsona (redzama partijas Latvijas attīstībai atbalstītāja) būvkompānijas Moduls-Rīga kontiem.
Nekavējoties ar publiskiem paziņojumiem nāca klajā arī K. Čerņeckis, aprakstot, kā valstij tiek nodarīti zaudējumi, apakšuzņēmējam nesamaksājot nodokļus. Taču tagad, astoņus mēnešus pēc kriminālprocesa sākuma, VID joprojām nevar pat prognozēt tā turpmāko gaitu.
«Pašlaik šajā kriminālprocesā notiek pirmstiesas izmeklēšana, tiek apzinātas visas kriminālprocesā iesaistītās personas, to loma izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā, ar mērķi saukt pie atbildības vainīgās personas un iespēju robežās atlīdzināt valstij radīto kaitējumu. Pēc visu kriminālprocesuālo darbību veikšanas kriminālprocess tiks virzīts prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai,» - tik abstrakts ir VID skaidrojums.
«Tiek lemts jautājums»
Tāpat pagājušā gada augustā no Finanšu policijas «noplūda» ziņas par tās sāktu kriminālprocesu par iespējamu pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu, ceļot uzņēmēja un politiķa Aināra Šlesera māju Jūrmalā. A. Šlesers šajā laikā gatavojās startēt 12. Saeimas vēlēšanās no partijas Vienoti Latvijai.
Arī šajā gadījumā Finanšu policijas vadība nekavējoties bija gatava sniegt par to komentārus, un Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš paziņoja - viņš esot pārliecināts, ka kriminālprocess tikšot nodots arī kriminālvajāšanas sākšanai.
Tagad, septiņus mēnešus vēlāk, kriminālvajāšana tā arī nav sākta, - VID informē, ka notiekot pirmstiesas izmeklēšana, tikuši «pratināti kompetenti eksperti būvniecības un citu tehnisko zinātņu jomā, kā arī VID kompetentie speciālisti nodokļu jautājumos būvniecības nozarē», izmeklēšanas darbības un virzība tiekot saskaņotas ar kriminālprocesu uzraugošo prokuroru.
Savukārt pagājušā gada rudenī pēc kārtējās «noplūdušās» informācijas Finanšu policija paziņoja, ka tā oktobrī ir sākusi kriminālprocesu par bijušā Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Aigara Lūša, iespējams, nepatiesu ziņu norādīšanu viņa 2012. gada valsts amatpersonas deklarācijā lielā apmērā.
Vēl decembrī VID informēja, ka kriminālprocess atrodoties izmeklēšanas sākuma stadijā, tāpēc plašāku informāciju izmeklēšanas interesēs VID nesniedzot. Taču pēc tam, kad A. Lūsis bija spiests atstāt nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ģenerālsekretāra amatu, izmeklēšanas sākuma stadija ir strauji pārgājusi beigu stadijā, un Finanšu policijas pārvaldē pieņemts lēmums kriminālprocesu izbeigt.
Taču vienlaikus Finanšu policija ieviesusi jauninājumu - attiecībā uz A. Lūsi pirmoreiz ir izmantota jauna metode, publiski paziņojot, ka attiecībā uz viņu «tiek lemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu par iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas un citiem iespējamajiem pārkāpumiem». Normatīvie akti nenoteic, cik ilgā termiņā šāds lēmums jāpieņem, un visu šo laiku A. Lūsis joprojām tiks distancēts no jebkādas aktīvas politiskās darbības.
«Pat atvainoties neatvainojas...»
«VID Finanšu policijas pārvalde nekomentē pieņēmumus,» atšķirībā no citām reizēm, kad K. Čerņeckis un K. Podiņš ir snieguši izvērstus komentārus medijiem, šī ir vienīgā VID atbilde, lūdzot tam komentāru par versiju par Finanšu policijas «pasūtījumu galdu», kad pret «neērtiem» politiķiem un ar politiku saistītiem uzņēmējiem tiek sākti kriminālprocesi, tiek pieņemti nepamatoti lēmumi un informācija tiek noplūdināta medijiem ar skaidri saskatāmu mērķi viņus izsist no politiskās darbības.
Savukārt A. Rāviņš, kurš šo «pasūtījumu galdu» ir izbaudījis viens no pirmajiem, Dienai saka: «Ir kādas personas, kuras ir ieinteresētas taisīt lielus skandālus un sabojāt cilvēkiem biogrāfiju un dzīvi, bet pēc tam izrādās, ka nekā nav. Negribētu vērtēt, vai tas tiek darīts apzināti, bet gan jau kāda interese ir. Domāju, ka ir vairākas tādas iestādes, kuras ar lielu troksni iesāk lietu, kur pēc tam izrādās - nekā nav. Un pat atvainoties neatvainojas.»