Esmu lūdzis sēdes protokolam pievienot savu atsevišķo viedokli. Tajā visu detalizēti izklāstu.
Ne visiem tas pieejams. Lūdzu, atklājiet tā būtību īsumā.
Uz minēto amatu nav noticis konkurss, turklāt pretendenta izvirzīšana sākotnēji notika lielā slepenībā. Kandidāta dzīvesgājuma apraksts (CV) nav bijis publiski pieejams, tāpat kā nav rakstiskas Satversmes aizsardzības biroja direktora un Drošības policijas priekšnieka rekomendācijas. Amatpersonai uzsākot darbu, nav noteikts pārbaudes laiks. Kandidāts nav izpildījis prezidija viņam iepriekš doto uzdevumu līdz 5. augustam sagatavot ziņojumu par nepieciešamajiem drošības pasākumiem Saeimā. Pirms apstiprināšanas amatā prezidijs nav prasījis Satversmes aizsardzības birojam informāciju par kandidāta pielaidi valsts noslēpumam, viņš apstiprināts amatā bez šādas pielaides, līdz ar to nedrīkstēs pilnā apjomā veikt savus amata pienākumus.
Argumentu vairāk, nekā nepieciešams, lai ar lēmumu par amatpersonas iecelšanu amatā tik ļoti nesteigtos. Kāpēc tomēr kolēģi Saeimas prezidijā jūsos neieklausījās?
Stāsts ir daudz plašāks. Jau apmēram divus gadus pret Saeimas kancelejas direktoru Māri Steinu tiek īstenotas dažāda veida represijas, meklējot dažādus ieganstus, kā piespiest viņu atkāpties no amata. Tie, kas to īsteno, pagaidām viņa aiziešanu nav panākuši.
Cik noprotams, runa pamatā ir par Saeimas priekšsēdētāju - Vienotības līderi Solvitu Āboltiņu - un viņas domubiedriem?
Jā. Un prezidijam (bet faktiski Saeimas priekšsēdētājai) pakļauta iekšējās drošības vadītāja amata izveide ir solis, lai atņemtu kancelejas vadītājam lielu daļu pilnvaru. Gan par drošību, gan iekšējās informācijas apriti līdz šim bija atbildīgs Saeimas kancelejas direktors. Acīmredzot nav izdevīgi, ka Saeimas kancelejas direktora amatā ir politiski neitrāla persona, acīmredzot vajadzīgs cilvēks, kas kalpo konkrētiem politiskiem norādījumiem un veic visu, ko viņam liek - neatkarīgi, vai tas ir likumīgi vai nelikumīgi.
Skandāls saistībā ar mēģinājumu noņemt no amata ilggadējo Saeimas kancelejas vadītāju jau izskanēja pirms vairākiem mēnešiem.
Kad nekādā veidā neizdodas atbrīvoties no politiski neitrāla kancelejas vadītāja, pamazām tiek iedarbināti tādi līdzekļi, kas ir ārpus jebkādiem rāmjiem. Prezidija vairākumam neizdevās pašam atbrīvot direktoru, tagad mēģina to panākt caur tiesu un vienlaikus veic manipulācijas, ar ko atņem kancelejas direktoram veselu virkni svarīgāko pilnvaru.
Cik būtiskas ir šīs pilnvaras? Runa par konkrētas amatpersonas vai plašākas sabiedrības interešu aizskārumu?
Ja pieeja datiem nonāk tādas personas rokās, kas pakļauta Saeimas priekšsēdētājai, tas rada ļoti daudzus riskus, tostarp informācijas avotu aizstāvībai. Saeimas iekšējās drošības vadītājam saskaņā ar amata aprakstu dotas ļoti plašas pilnvaras. Viņa kontrolē no drošības viedokļa ir caurlaižu režīms, dokumentu aprite, informācijas tehnoloģijas, deputātu un darbinieku sarakste, datori, personāla lietas (t. sk. frakciju personāla)...
Vai to var izmantot priekšvēlēšanu cīņā?
Jā, protams. Jau iepriekš bija mēģinājums grozīt normatīvos aktus, ar kuru palīdzību Saeimas prezidija locekļu biroju darbinieki varētu kontrolēt šo apriti. To izdevās apturēt. Tagad izvēlēts šāds ceļš, risku apjoms palielinās.
Tautas ievēlētu priekšstāvju informācijas avotus aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 31. pants, deputātu darba specifika saistīta ar to, ka vēlētāji uztic daudzas lietas, kuras publiski nevēlas atklāt, baidoties no represijām. Tie ir ziņojumi par korupciju, priekšvēlēšanu pārkāpumiem un tā tālāk. Lietas, kas varētu būt arī politiski nepatīkamas, jo ne tikai Rēzeknes gaļas kombinātā bijuši pārkāpumi, citur arī...
Vietas Saeimā, arī tās priekšsēdētāja amats, pēc vēlēšanām nevienam nav garantēts. Var sanākt, ka iecels savējo, bet valdīs cits.
Tas ir dziļāks stāsts. Es to nekomentēšu, bet daži mediji par to jau rakstījuši.
Varētu būt, ka par Saeimas priekšsēdētāja un iekšējās drošības vadītāja amatu jau ir kāda partiju iepriekšēja vienošanās?
Ļoti iespējams, jā.
Tātad šī amatu pārdale ir daļa no varas partiju cīņas par ietekmes saglabāšanu?
Es pat to nesauktu par partiju jautājumu. Drīzāk tas ir atsevišķu amatpersonu attieksmes jautājums. Man ir sanācis iepazīt ļoti daudzu Eiropas valstu parlamentu vadītājus, viņi parlamenta darbā cenšas vienmēr būt politiski neitrāli. Bieži vien pat balsojumos nepiedalās. Parlamentu spīkeriem tradicionāli ir līdzsvarota attieksme pret visiem politiskajiem spēkiem. Viņi pat nepiedalās debatēs vai dara to ļoti reti.
Mūsu gadījumā spīkere vienlaikus ir arī partijas līdere.
Jā, un ar to Latvija atkal īpaši izceļas. Mums ir jaunas tradīcijas. Un ne tās labākās. Jo iepriekšējo spīkeru laikā visi centās vairāk vai mazāk, bet būt neitrāli, sabalansēt sava un citu politisko spēku intereses.
Varbūt Saeimas priekšsēdētājai bija kāds objektīvs pamats neuzticēties esošajam kancelejas vadītājam?
Tam nu gan nav nekāda pamata. Līdzšinējā darbā Māris Steins pierādījis pilnīgu politisku neitralitāti un vienlīdz tolerantu, līdzsvarotu attieksmi pret visiem Saeimā ievēlētiem politiskajiem spēkiem - no frakcijām līdz pat neatkarīgiem deputātiem.
Un kas šajā situācijā būtu darāms, lai lietas vērstu par labu?
Savā atsevišķajā viedoklī jau paudu, ka atbalstu Saeimas iekšējās drošības vadītāja amata izveidošanu, taču tam ir jābūt pakļautam politiski neitrālai amatpersonai - Saeimas kancelejas direktoram. Un pretendentu jāizvēlas konkursa ceļā, saskaņoti ar drošības iestādēm. Esošajā situācijā politiskās ietekmes risku var novērst, nekavējoties mainot jaunieceltās amatpersonas pakļautību.