Jānis Porietis ir pirmais pūšaminstrumentālists un vispār otrais mūsu mūziķis atjaunotās neatkarīgās Latvijas vēsturē, kuram izdevies universitātē ASV iegūt doktora grādu. Trīsarpus studiju gados viņš jau paspējis ierakstīt trompetes solo trīs izdevniecības Naxos kompaktdiskos un uzstāties Ņujorkas Kārnegi zālē. Tomēr atšķirībā no sava priekšgājēja, nu jau Detroitā dzīvojošā pianista Rūdolfa Ozoliņa viņš izlēmis atgriezties Latvijā. Par labu šim lēmumam viņš pat noraidījis trompešu koncertmeistara amata piedāvājumu kādā labā orķestrī Ķīnā.
Kā sauc solistu?
Ņujorkas koncertdzīves dinamiskajā konkurencē universitāšu studentu orķestru uzstāšanās nemēdz būt preses uzmanības lokā. Taču par Kanzasas Universitātes pūšaminstrumentu ansambļa (patiesībā - īsta orķestra) koncertu, kurā Jānim Porietim bija uzticēts krāšņs un nozīmīgs trompetes solo, ziņoja gan The Wall Street Journal, gan New Yorker Magazine. Šā gada martā notikušais koncerts izpelnījās pat divas recenzijas, tajā skaitā New York Times. Tovakar pirmatskaņojumu piedzīvoja jaunā arābu izcelsmes Ņujorkas komponista Mohammeda Ferouza 4. simfonija - veltījums 11. septembra traģēdijai. Simfonijas pirmo daļu vainago apjomīgs, izjusts sēru dziedājums - trompetes solo. Mūzikas vēstījumā tas ir tik svarīgs, ka autors lūdza trompetistu spēlēt, stāvot kājās. «Publika bija sajūsmā, bet no New York Times zvanīja un prasīja solista vārdu,» stāsta J. Porieša mentors, Kanzasas Universitātes profesors Stīvs Leisrings. Jāpiebilst, ka atsevišķu mūziķu grupu un orķestru solistu sniegumu laikraksts izceļ vienīgi ļoti īpašos gadījumos. Kur nu vēl, rakstot par studentu orķestri.
«Jūs nodevāt mūsu rokās izcilu jaunu mūziķi. Esmu pārliecināts, ka mēs jums atdodam lielisku mākslinieku, kurš savā nozarē spēs panākt būtiskas pozitīvas pārmaiņas Latvijā,» profesors vēstījis vēstulē J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai - augstskolai, kurā Jānis Porietis ieguvis gan bakalaura, gan maģistra izglītību.
Amerikāņiem par Latviju
«Te ir tāda piederības sajūta, ko Latvijā nekad nebiju izjutis. Kanzasas Universitātes teritorija ir milzīga, te visi fano par amerikāņu futbolu un mums ir viena no labākajām basketbola komandām valstī - spēlētāji iet pa taisno uz NBA. Tas arī veido universitātes tēlu, globālo atpazīstamību. Ir veikali, kas tirgo preces ar skolas logo. Tā ir milzīga industrija. Kāds lidostas darbinieks, kuru sastapu Frankfurtē, atpazina skolas logo un nopriecājās. Tā ir forša sajūta, ka piederi kaut kam lielākam,» kanzasiešu patriotisms J. Porieti vēl vairāk iedvesmojis atgriezties Latvijā. «Man daudzi saka, lai nebraucu atpakaļ, bet laikam esmu naivs un dumjš, un neklausos,» J. Porietis atzīst Skype sarunā. Koncertēdams Kanzasā, viņš mērķtiecīgi iepazīstinājis publiku ar latviešu mūziku un doktora disertāciju rakstīja par latviešu tautas dziesmu izmantojumu skaņdarbos trompetei. Pētījuma aizstāvēšanā tos arī nospēlējot, pārsteidzis ar mūsu bagātajām kultūras vērtībām. Pats tikmēr priecājas, ka, telefonintervijā tincinot Romualdu Kalsonu par jau esošajām tautasdziesmu apdarēm, komponists piedāvājis uzrakstīt ko jaunu un tā pēdējā mirklī tapis jauns opuss. «Mans darba vadītājs teica, ka tā ir pirmā reize, kad šāda veida eksāmenā notiek pirmatskaņojums. Esmu ļoti pateicīgs Kalsona kungam par šo darbu!»
Pirms došanās uz ASV Jānis Porietis pasniedza mūsu Mūzikas akadēmijā un spēlēja kamerorķestrī Sinfonietta Rīga, kā arī Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, kura fotoizstādē Lielajā ģildē redzami arī viņa uzņemtie Japānas turnejas skati. Ar jauno profesionālo apkalumu viņš apņēmies «kuplināt trompetes skolu Latvijā», gan spēlējot, gan mācot. Kolēģi Latvijā viņā redz nolaistās nozares glābēju.