Šodien bieži runā, ka skolotāja darbs ir nepateicīgs un neinteresants, allaž viens un tas pats dienu no dienas, gadu no gada... Cik citāda ir Kristīnes nostāja: «Ilgi nevarēju izlemt - mācīties par tulku vai par skolotāju.» Tomēr viņa sapratusi, ka ikdienā sev par sabiedrotajiem jāizvēlas cilvēki, nevis grāmatu kalni. «Skolotāja darbs ir jaunas emocijas katru dienu! Tas neviltotais prieks, gandarījums, kad skolēniem sanāk un es apzinos, ka esmu spējusi tajā līdzdarboties!» Par vērtīgākajām cilvēka īpašībām Kristīne uzskata atklātību, sirsnību un nesavtību. «Mana raksturīgākā iezīme ir pedantisms. Tas mani nogalina! (Smejas.) Ne visi var tam pielāgoties, bet es tik un tā vienmēr palieku saprātīga un stūrgalvīga, ar pārliecību - vai nu dara pēc labākās sirdsapziņas, vai nu nedara nemaz!» Kristīne ir īsta Latvijas patriote, kas sapņo par mazu, omulīgu mājiņu kādas gleznainas ūdenstilpes krastā. Visapkārt ziedoši ceriņi, pie palodzes čivina zīlītes, nedēļas nogales kopā ar saviem mīļajiem vai... Agatu Kristi. «Dievinu sērijfilmas par Šerloku Holmsu!» Kristīne man pačukst, ka turpina savu «mazo izmeklējumu». Kāds vidusskolēns sarūpējis sirsnīgu, bet anonīmu pateicības vēstuli. Nebrīnos, ka tas noticis tieši ar Kristīni! Nav viegli šodien atrast kādu, kas it visā censtos saskatīt pozitīvo. Vēl sarežģītāk ir sastapt skolotāju, kas bezrūpīgi bilst: «Nesaprotu pieņēmumu, ka skolotājiem nevajag nolaisties līdz skolēnu līmenim. Kas tas par līmeni?! Es neuzskatu sevi par «augstāku». Tikai viens - jūs man labu, es jums labu! Mērķtiecību, neatlaidību, sapratni, iecietību vienam pret otru un pozitīvismu, mīļie, tas pievelk!»
«Skolēni var tikai priecāties, ka viņiem ir iespēja strādāt kopā ar skolotāju Kristīni!» pārliecināta ģeogrāfijas skolotāja. Kristīn, mēs priecājamies ļoti, ļoti! Tu taču to zini, vai ne?
Paldies par atsaucību skolotājām Brigitai un Lūcijai!
Jana Kolbina, Salaspils 1. vidusskolas skolniece