Kas kādam liekas varoņdarbs, citam - normāla rīcība ikdienā. Ir sācies Latvijas lepnuma desmitais gads, un mēs gaidām vēstules ar stāstiem par nesavtīgiem un labestīgiem, stipriem un sirdsgudriem cilvēkiem.
Pozitīvisma un neviltota prieka mūsos ir daudz vairāk, nekā to ikdienā apzināmies. Tam apliecinājums ir lasītāju atsaucība un emocijas arī pēc Latvijas lepnuma ceremonijas. Daudziem šis pasākums atvēra acis, atbrīvoja no kautrības un rosināja palīdzēt līdzcilvēkiem. Sociālajos tīklos pēc Latvijas lepnuma balvas pasniegšanas ceremonijas noskatīšanās uzvirmoja emocijas par nominācijām, par balvu saņēmējiem. Un bija arī tādi, kuri vīpsnāja, meklēja iespēju ironizēt. Taču tie bija mazākumā. Ja par to runā, tradīcija ir dzīva! Latvijas lepnuma tradīcija ir iesakņojusies un pierādījusi, ka ir ļoti vajadzīga daudziem cilvēkiem.
Bet kā jūtas Latvijas lepnumi 2012? Kas viņu dzīvē pēc sumināšanas medijos ir mainījies? Viņi visi apliecina, ka viena emocionālā diena ir tā vērta, lai atmestu kautrību - «eh, ko nu es». Publiskais paldies dod spēku, prieku un enerģiju darboties tālāk. Mirdzošās ābeles viņiem visiem ir goda vietā.