Nav līdz galam saprotams, vai eksministre Linda Mūrniece ar kādas PR aģentūras piedāvājuma Iekšlietu ministrijai publiskošanu ir gribējusi ieriebt vai palīdzēt sabiedrisko attiecību firmai. Minētās PR firmas īpašnieks ir cieši saistīts ar Vienotību, joprojām sniedz konsultācijas partijai. Publiskots PR firmas piedāvājums zināmā mērā noteikti ir šīs firmas reklāma, kas parāda firmas darbības profilu, cenas, iespējas, pieeju. Varbūt kādam tā šķiet primitīva naudas kāšana, bet varbūt kāds visam tam notic. Jo tāds ir PR bizness - tikpat grūti, kā noteikt Monas Lizas cenu, ir noteikt PR pakalpojuma vērtību. Kāda ideja var būt tūkstošiem latu vērta, bet kāda kampaņa, neskatoties uz milzu izmaksām, var nebūt graša vērta. Nav jau noslēpums, ka daudzu Latvijas PR aģentūru bizness ir dabūt pasūtījumu un tad athaltūrēt - piestādot avīžu izgriezumus par tēmu kā savu veikumu, lai gan pie materiālu tapšanas nav pat pirksts piedurts.
Protams, ne viss PR ir krāpšana, ja vien aģentūra un žurnālists ievēro katrs savus ētiskos kritērijus. Piedāvājums veikt policijas tēla uzlabošanas akciju pēc traģiskajiem notikumiem Jēkabpilī ir loģisks aģentūras piedāvājums. Varbūt aģentūrai nevajadzēja bijušajai žurnālistei Lindai Mūrniecei rakstīt, ka PR aģentūra publikācijas garantē. PR nav reklāma, un neviena PR aģentūra nevar garantēt žurnālistiskās publikācijas. Ja nenotiek korupcija, tad šāds apzīmējums ir tīra klienta krāpšana.