«Kad šķīrāmies, atstāju savus kontaktus un teicu, ka labprāt te strādātu. Drīz man piedāvāja pastrādāt divu mēnešu ilgā projektā - nomainīt datorus SEB darbiniekiem.» Sekoja nākamais projekts, bet 3. kursā Andris bankā izgāja arī mācību praksi. Viņš spriež, ka veiksmes atslēga vispirms bijusi Ēnu dienas motivācijas vēstule, ko rakstījis patiesu un no sirds, bet vēlāk - attieksme pret darbu un komunikācija. «Es uzskatu: uzticētais darbs jāpaveic, cik vien labi var, un pēc tam jāiet prasīt nākamo.»
Andrim ir paveicies. Kursabiedriem lielākoties prakse bijusi formāla un atrasta caur paziņām, jo uzņēmumi negrib uzticēties pilnīgiem svešiniekiem. «Zinu tikai 1-2 gadījumus, kad jaunietis pēc prakses paturēts darbā. Esmu arī runājis ar IT uzņēmumiem, un viņi saka: ja prakse ilgst pusgadu, tad var paspēt izlabot tās kļūdas, ko mācoties pieļauj praktikants. Bet, ja tikai mēnesi - tiklīdz praktikants kaut ko ir apguvis, prakse jau beidzas.»
Daļu patur
SEB bankā gadā nonāk ap 100 praktikantu, bet pēdējā laikā šis skaitlis ik gadu pieaug par apmēram 20, stāsta bankas Personāla pārvaldes vadītāja Gunita Meiere. To, cik daudz praktikantu pēc prakses tiek pieņemti darbā, nosaka gan ekonomiskā kopaina valstī un tirgus tendences, gan SEB bankas vajadzība pēc jauniem darbiniekiem, taču vidēji tie ir 20% praktikantu. G. Meiere stāsta, ka jaunieši prakses iespējas bankā meklē arvien aktīvāk un arī tad, ja augstskolā prakse nav obligāta.
IT uzņēmumā Exigen Services pērn praktikantu bija 25, šogad - 32, no kuriem pastāvīgs darbs pēcāk piedāvāts divām trešdaļām, stāsta uzņēmuma valdes loceklis un programmatūras izstrādes vadītājs Pēteris Krastiņš. «Ņemam praktikantus, lai viņi iegūtu zināšanas darba tirgum, smeltos pieredzi un pēc tam turpinātu darbu uzņēmumā, jo tā varam jauniešus pārbaudīt, apmācīt un būtībā paši izveidot savu darbinieku. Taču, lai mūsu darbs atbilstu klientu gaidām, mums ir būtiski, lai projektos galvenokārt darbotos pieredzējuši eksperti, tāpēc praktikantu īpatsvars nevar kļūt pārāk liels,» viņš skaidro.
Advokātu birojā Sorainen Latvija, kas ir mazāks uzņēmums, praktikantu ik vasaru ir 4-6. Uz katru prakses vietu pretendē vidēji septiņi kandidāti, un šogad viņi pamatā nākuši no Sorainen Studentu akadēmijas pirmā izlaiduma, stāsta Ģirts Rūda, Sorainen Latvijas biroja partneris. Arī viņš norāda, ka par praktikanta paturēšanu tiek lemts, saskaņojot biroja vajadzības un kandidāta spējas, vēlmes un intereses. Iepriekš darbā ik gadu aicināts vismaz viens praktikants, šogad - trīs.
Ne tikai gribēšana
Atlasot praktikantus, vērtēta tiek jaunieša vēlme strādāt, apgūt jauno, pilnveidoties, arī māka komunicēt, atklāj G. Meiere un piebilst, ka SEB bankā ik gadu tiek apbalvoti pieci labākie praktikanti. Vēlāk, lai kļūtu par darbinieku, svarīga ir māka pielietot prasmes, spēja iekļauties kolektīvā, atbildības sajūta, darba kvalitāte, gatavība uzņemties iniciatīvu un organizēt savu darbu, noteiktos amatos arī svešvalodu prasme.
Pēc jauniešu motivācijas, zinātkāres un ieinteresētības profesijā vadās arī Exigen Services. Tiesa, ir būtiski, lai praktikantam būtu ne vien gribēšana, bet arī varēšana - prasmes. IT uzņēmumi arī nevar atļauties piesaistīt jaunos speciālistus tikai pēc studijām, jo tad nozare tos jau ir «izķērusi».
Sorainen Latvija lielākā uzmanība tāpat tiek pievērsta tieši jaunā kolēģa interesei par uzticētajiem pienākumiem, biroju, jomu kopumā. Apgūt zināšanas, papildināt prasmes varēs un vajadzēs visu turpmāko karjeru, saka Ģ. Rūda. Praktikantus izraugās pēc vidējās atzīmes un angļu valodas prasmes, arī pēc spējas strādāt komandā, atsaucības, rūpības, uzmanības pret detaļām. Jaunieši iepazīst biroja darba ikdienu un demonstrē savas spējas reālās darba situācijās, bet uzņēmums var saglabāt zemu personāla mainību, jo abas puses jau prakses laikā pārliecinās, vai sastrādāsies.
Pat 100 gribētāju uz vietu
Pēc portāla Prakse.lv novērotā, darba gaitas pēc prakses uzņēmumos sāk aptuveni ceturtdaļa jauniešu. Dažādās nozarēs šis procents gan atšķiras - piemēram, IT jomā tas ir ap 90%, šeit arī prakses vietu ir visvairāk. «Vēl šobrīd pieprasīti ir praktikanti inženierzinātnēs, mārketinga/sabiedriskajās attiecībās, tirdzniecībā. Mazāk - tūrismā un ķīmijas nozarē,» komentē Prakse.lv vadītājs Jānis Logins. Viņš stāsta, ka praktizēties gribētāju joprojām ir stipri vairāk nekā prakses vietu. Uz vienu prakses vietu bieži piesakās pat ap 100 jauniešu. Taču uzņēmumi ir sapratuši, ka jauni darbinieki jāaudzina pašiem, un pārsvarā visi, kas praksi piedāvā, domā par resursiem tās nodrošināšanai. Uzlabojusies arī attieksme pret praktikantiem mazajos uzņēmumos. Lielu atsaucību piedzīvo projekts Virtuālā prakse, kas kopš 17. jūlija jauniešiem ļauj gūt praktiskas iemaņas 102 uzņēmumos un 95 profesijās ar datora testu starpniecību. Šobrīd jaunieši iesnieguši jau vairāk nekā 85 000 atbilžu. Tas ir negaidīti daudz un rosina aktivizēties arī uzņēmumus, J. Logins stāsta. «Līdz gada beigām projektā plānojam iesaistīt ap 500 uzņēmumu. Arī jauniešu atsaucība rudenī būs vēl lielāka.» Vairāki lielie uzņēmumi jau norādījuši, ka tieši caur Virtuālo praksi plāno atlasīt klātienes praktikantus.