Ekonomiskā lejupslīde un ar to saistītais naudas trūkums pārsvarā cilvēkiem ir licis pārvērtēt dažādas dzīves jomas, piemēram, kam tērēt un kam netērēt naudu, veidot vai neveidot uzkrājumus, pirkt par saviem līdzekļiem vai izmantojot kredītu vai līzingu u.tml. Tāpat ir mainījusies cilvēku attieksme pret personīgajām lietām, kustamo un nekustamo īpašumu.
Proti, cilvēki uz lietām ir sākuši skatīties kompleksi un ilgtermiņā. Tas nozīmē, ka, pērkot nekustamo īpašumu, cilvēki tā iegādi daudz rūpīgāk izsver ne tikai tādēļ, lai būtu vairāk pārliecināti, ka spēs kredītu atmaksāt, bet arī tādēļ, lai pirkuma, t. i., mājokļa, ekspluatācija būtu nākotnē ekonomiski izdevīga. Tieši tāpēc, pērkot pašlaik un jo īpaši tuvākajos gados, kad paredzams kreditēšanas apjoma pieaugums, cilvēku prasības pret nekustamo īpašumu būs daudz lielākas.
Lai gan vairākums no turpmāk minētajiem nekustamā īpašuma iegādes izvēles kritērijiem nebūs jaunums, tomēr to loma mājokļa iegādē nākotnē būtiski pieaugs.
Pirmkārt, pilnā apdare - tā, no vienas puses, ir zināma kvalitāte ar garantijām no būvnieka puses, bet, no otras puses, reti kurš vairs vēlas dzīvot ilgstošu remontdarbu apstākļos, kuru izmaksas un pabeigšanas termiņi ir grūti prognozējami.
Otrkārt, atrašanās vieta - statusa nozīmi aizvien vairāk nomainīs izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums. Piemēram, treknajos laikos daudzi cilvēki labprātāk izvēlējās dzīvot ārpus Rīgas mikrorajoniem - Jūrmalā, Mārupē, Titurgā, Berģos, Mežaparkā -, lai gan paši strādāja Rīgas centrā un bērnus veda uz skolu nevis uz tuvējām vispārizglītojošajām skolām, bet gan uz elites mācību iestādēm Rīgā. Tagad un nākotnē viens no noteicošajiem faktoriem būs arī, cik laika un degvielas potenciālajam dzīvokļa pircējam būs jāpatērē.
Treškārt, auto novietošanas iespējas - mikrorajonos un it īpaši Rīgas centrā automašīnu novietošana bieži ir samērā apgrūtināta, turpretim jaunajos projektos, iegādājoties vietu pazemes autostāvvietā, tā vienmēr būs pieejama.
Ceturtkārt, apkārtējā vide - nav runas tikai par sakoptu, labiekārtotu un sociāli drošu vidi, bet arī par iespēju mājas tuvumā atpūsties brīvā dabā, piemēram, pastaigāties ar bērniem, braukt ar divriteni, sarīkot ar draugiem pikniku utt.
Piektkārt, komunikāciju infrastruktūra - reti kurš mūsdienās var iztikt bez saziņas līdzekļiem - televīzijas, interneta, telefona -, tāpēc pircēji aizvien vairāk pievērsīs uzmanību tam, kas ir konkrētā dzīvokļa komunikāciju pakalpojumu sniedzējs un vai minētos pakalpojumus nodrošina viena vai vairākas kompānijas. Pieļauju, ka līdzīgi, kā tas ir jau ārzemēs, cilvēki tomēr dos priekšroku dzīvoklim, kur visu nodrošina viens pakalpojumu sniedzējs, tādējādi ietaupot izmaksas. Vēl viena būtiska lieta, kam nākotnē pircēji pievērsīs uzmanību, ir optiskais internets.
Sestkārt, drošības prasības - durvju kods, slēgta tipa kāpņu telpa un apkārtējā teritorija, namrunis, metāla durvis, automātiskās barjeras pie autostāvvietām, dežurants, videonovērošana, apsardze -, kas ir arī ekonomiskas.
Protams, visos laikos galvenie kritēriji ir un paliks atrašanās vieta un cena, taču ir skaidrs - tuvākajos gados noteikti mainīsies nekustamā īpašuma pircēja prasības ilgtermiņa izmaksu, drošības, komforta un likviditātes kontekstā.
* neatkarīgs nekustamā īpašuma darījumu eksperts