Godīgs, patiess, atklāts, gudrs, pieredzējis līderis, nācijas vienotājs - diezin vai politiķi minēs pretējas īpašības, kādas nākamajam Latvijas Republikas prezidentam būtu jāiemieso. Tāpat neviens deputāts nekad atklāti neteiks, ka vēlas, lai valsts augstākā amatpersona ēd no rokas vai dejo pēc parlamentāriešu stabules, pēc iespējas mazāk pievēršot uzmanību Saeimas («miskastes», kā to LTV nodēvēja TP biedrs nr. 1) vai valdības haotiskajam darbam. Tas nu gan būtu varas mīļots prezidents: tajās retajās reizēs, kad viņš/viņa uzstātos vietējās auditorijas priekšā, vienā laikā slavētu tautas kalpu panākumus, bet ļaužu iebildēs neklausītos.
Jūs, deputāti, paši zināt labāk: jums ir ļoti zems sabiedrības uzticības līmenis. Pārfrāzējot eksprezidenta Gunta Ulmaņa teikto par savu caurkritušo apvienību: pārējais jums ir. Mierīgi varat savā slēgtajā balsojumā izraudzīties jebkādu klaunu, kas parakstās uz jūsu noteikumiem. Varat, savtīgi tirgojoties par amatiem, izvēlēties kādu, kam nav ne nevainojamas reputācijas, ne milzīgas sabiedrības uzticības, bet kam ir diezgan skeletu skapī, lai nesanāk, kā ar pašreizējo prezidentu - tā arī neizdevās viņam uzlikt kaklasiksnu. Tikai nezin vai tādā gadījumā kāds polittehnologs jums dos garantijas, ka Latvijas pilsoņu aukstās ziemeļnieku asinis, kārtējo reizi tiekot politiķu nekaunīgi piesmietiem, neuzvārās kā saulainajā Ēģiptē.