Tos, kas vēlas uz savas ādas pārliecināties, vai tas tiešām tā ir, Holandes Izglītības atbalsta centrs šajā nedēļas nogalē aicina apmeklēt bezmaksas izglītības izstādi Study in Holland, kas notiks Rīgā Reval Hotel Latvija. Tajā varēs uzzināt vairāk par studiju iespējām šajā valstī, aprunāties ar augstskolu pārstāvjiem un atklāt sadzīves un kultūras īpatnības.
Latvijā vajag pārmaiņas
Undīnei Rubezei studijas ārvalstīs bija sens mērķis, jo Latvijas augstskolās bija grūti saskatīt izaicinājumu un attīstību, mācību maksa nelikās savietojama ar studiju kvalitāti un augstākā izglītība šeit, viņasprāt, kliedz pēc pārmaiņām, kuras kavējas. Latvijas sadarbība ar Eiropas valstīm aizvien palielinās, tāpēc būtiski iegūt starptautisku pieredzi un jaunas valodu prasmes, Undīne pamato. «Pacietība ir veiksmes atslēga,» meitene teic par mēnešiem ilgo un mērķtiecīgo informācijas vākšanu un dokumentu kārtošanu. Augstskolas viņa vērtēja galvenokārt pēc piedāvātajām programmām, reputācijas un ģeogrāfiskā novietojuma (gribējās atsvaidzināt vācu valodas prasmi un apgūt franču valodu), un studijas nelielajā Māstrihtā nu šķiet labs risinājums. Pilsēta ir netālu no Vācijas un robežojas ar Beļģiju, kur Undīne īrē mitekli, studiju slodze liek pasvīst, taču motivē «burkāns» mācību noslēgumā - diploms, kas kotējas labākajās pasaules augstskolās. Undīne ir 1.kursa studente bakalaura programmā Liberal Arts and Science. «Šāda tipa programmas Latvijā neeksistē. Te studenti nav ielikti rāmjos un paši veido savu mācību priekšmetu sarakstu - iespējams studēt visu, sākot no matemātikas līdz bioloģijai u.tml., izvēloties koncentrēties uz zinātni, sociālajām vai humanitārajām zinātnēm,» Undīne stāsta.
Savukārt Dace Aumale Nīderlandes izglītības sistēmu raksturo kā ļoti efektīvu, studē arhitektūru Delftas Tehnoloģiju universitātes maģistrantūrā un par šīs augstskolas trumpjiem sauc pasaulē zināmus profesorus, darba organizāciju un prasīgumu pret studentiem. Iecere studēt tieši Nīderlandē briedusi vairākus gadus, jo šajā valstī jau vairākkārt būts, turklāt «patīk veids, kādā viņi strādā, patīk nīderlandiešu atvērtums pret visu inovatīvo un stratēģiskā domāšana».
Veselīgi egoisti
Nīderlandes augstskolas uzņem gandrīz visus studēt gribētājus, ja tikai viņi ir sekmīgi izpildījuši uzņemšanas noteikumus, taču ir ļoti viegli tikt atskaitītam, ja nav nokārtoti eksāmeni, iegūts nepieciešamais kredītpunktu skaits gada beigās u.tml., brīdina Undīne. Pašas izraudzītajā programmā konkurss gan bijis ļoti nopietns - mācības sāka apmēram 170 no 600 līdz 700 pretendentiem. Dace komentē, ka uzņemšanas procedūra ir samērā gara, taču viss tiek organizēts laikus un neskaidrību ir maz.
Abas jaunietes studē angļu valodā un abas norāda, ka mācību maksa visās Nīderlandes augstskolās ir vienāda - šogad apmēram 1600 eiro. To iespējams maksāt, sadalot pa mēnešiem. Undīne stāsta, ka Māstrihtas Universitātē 3% labāko studentu mācību maksa tiek atmaksāta, savukārt tie, kas mēnesī strādā vismaz 32 stundas, var no valsts saņemt papildu 260 eiro mēnesī. Viņa pati atradusi viesmīles darbu un teic, ka darba devējs trāpījies atsaucīgs, tāpēc holandiešu valodas nezināšana (ko gan Undīne tagad čakli novērš) nav bijis šķērslis. «Studenti šeit ir sinonīms jēdzienam «lētais darbaspēks» - jo jaunāks esi, jo mazāku algu tev maksās. Bet darba iespēju ir ļoti daudz, sākums gan visbiežāk būs restorānā vai veikalā.»
Problēmu ar dzīvesvietas atrašanu studentiem Nīderlandē neesot, taču par to jādomā gana laikus pirms aizbraukšanas. Kopmītnes augstskolās paredzētas apmaiņas studentiem vai ir padārgas, tāpēc studenti lielākoties izvēlas īrēt dzīvokļus vai dzīvot t.s. studentu mājās. Studenta ikdienas izdevumi nav lielāki kā Latvijā, transporta jautājumu atrisina, protams, velosipēds, taču jārēķinās, ka mācību materiālu iegāde un kopēšana prasa daudz vairāk naudas. Iespēju izklaidēties vai ik vakaru studentu pilsētā Māstrihtā ir pārpārēm, bet kultūršoks Undīnei gājis secen. Holandieši atklājušies kā veselīgi egoisti, kas spēj pastāvēt par sevi, novērtē un pieprasa kvalitāti it visā.
Daudz jādara pašam
Lai gan bijis grūti pierast pie strikta studiju grafika, termiņiem, kurus nepārceļ, un dzelžainas disciplīnas, studijās Māstrihtas Universitātē Undīne visaugstāk vērtē mazās mācību grupas un problēmu analīzē bāzēto studiju pieeju. Intensīvi jāstrādā patstāvīgi, un daudz dod komunikācija ar visdažādāko valstu studentiem. Netrūkst arī apmaiņas programmu ar skolām visā pasaulē.
Ko darīt pēc diploma iegūšanas - par to Undīne vēl galvu nelauza. «Pēc viesmīles pieredzes šeit neticu, ka jebkad spēšu saņemties uz Latvijas apmēra algu. No otras puses, Latvijā ir tik daudz iespēju attīstībai, tik daudz nesāktu biznesu, neattīstītu lietu, vietu, ideju, kas, pareizi izmantotas, laika gaitā var nodrošināt Eiropas līmeņa algas,» teic Undīne.
Viņa uzsver, ka mācības ārzemēs nenozīmē bēgšanu vai savas valsts nemīlēšanu, tāpēc tās jāuzdrīkstas īstenot - kaut vai svaiga skata uz dzīvi dēļ. Ja kārojas nokļūt tieši Nīderlandē, svarīgi būt komunikablam, jo tur tā ir iedzīvošanās un labsajūtas atslēga. Dace studēt gribētājiem iesaka klātienē pārliecināties, vai izvēlētās valsts kultūra būs pieņemama, un turēt kārtībā dokumentus. Undīne teic, ka ir vērts iztaujāt Nīderlandē jau studējošus Latvijas jauniešus, izmantojot domubiedru grupas draugiem.lv (piemēram, Latvieši Nīderlandē). «Piemēram, mūsējo» Māstrihtā ir jau ap 20.