Ikviens to vēlas. Neviens to nesaprot. Nauda ir lielais Tabu.
Cilvēki vienkārši par to nerunā. (...) Noņemiet nost alkatību un finansiālo faktu sagrozīšanu, un šīs krīzes saknes ir augstais finanšu analfabētisma līmenis.
Dž. H. Braients
Ekonomiskās krīzes sekas izjūtam joprojām - gan valsts, gan indivīda līmenī. Regulāri tiek izskatīts jautājums par finanšu trūkumu un norisinās diskusijas par nepieciešamajām pārmaiņām. Vienlaikus būtu jāaktualizē jautājums arī par vērtībām. Sabiedrības vērtību skalā notikušas būtiskas izmaiņas. Jāsecina, ka sakāmvārds «Parāds nav brālis» mums vairs nav aktuāls, tāpēc bezatbildīga rīcība ar finanšu resursiem (kredīti, līzingi u.c.) atstāj sekas ilgtermiņā uz katru indivīdu un sabiedrību kopumā. Ekonomiskā krīze ir sekas sabiedrības nespējai plānot ienākumus un izdevumus ilgtermiņā.
Latvija pirms globālās ekonomiskās krīzes tika minēta kā viena no ekonomiski straujāk augošajām valstīm. Iespējams, ka ekonomiskā krīze Latvijā atstāja tik būtiskas sekas arī tā iemesla dēļ, ka indivīdu prasmes attiecībā uz finanšu plānošanu un vadību (finance literacy) nebija pietiekamas. Piemēram, Anamarija Lusardi - ekonomikas profesore, Hārvardas Biznesa skolas Finanšu vadības centra direktore - uzskata: «Zināšanas nav spējušas tikt līdzi dzīves realitātei. Svarīgākais vārds ir «vadība». Jūs nevarat dzīvot sabiedrībā, nemākot lasīt un rakstīt, un tagad jūs nevarat dzīvot, neizprotot finanšu vadību.» Latvijā ir izskanējuši valdības un banku aicinājumi pārdomāt savus finansiālos darījumus un ilgtermiņā nodrošināt to plānošanu un uzraudzību, lai mērķtiecīgi virzītos uz labklājības līmeņa pieaugumu.
Latvija piedalās pasaules mēroga finanšu vadības novērtējuma projektā (Financial Literacy Assessment). Pētījums tiks īstenots 65 valstīs un ir vērsts uz 15 gadu vecu jauniešu zināšanu izpēti. Šis ir pirmais tik liela mēroga starptautisks finanšu vadības izvērtējums, tā rezultāti tiks publiskoti 2013. gadā, un Latvijai tie, iespējams, raisīs vielu pārdomām. Uz šādu secinājumu vedina, piemēram, nesen izskanējusī informācija, ka, zaudējot ienākumus, vidējā Latvijas mājsaimniecība no saviem uzkrājumiem varētu iztikt aptuveni pusotru mēnesi.
Ikvienai valstij ir svarīgi apzināties, kāds ir sabiedrības informētības līmenis par finanšu vadību, kādas zināšanas būtu nepieciešamas un kādas ir sekas tam, ka šo zināšanu nav.
Ar mērķi nākotnē izvairīties no sabiedrības nepārdomātas rīcības un dramatiskām sekām attīstītās valstīs līdztekus nacionāla līmeņa taupības programmām notikušas plašas diskusijas par finanšu sektora atbildību un indivīdu motivāciju labāk plānot un pārzināt savas finanses.
ASV un Jaunzēlandē ir izstrādātas Nacionālās stratēģijas finanšu vadībai, savukārt Lielbritānijā, Austrālijā un Japānā finanšu vadība ir valdības apmaksāta apmācības programma, lai veicinātu indivīdu izpratni par savu personīgo finansiālo situāciju.
ASV prezidents Baraks Obama 2011. gada aprīli izsludināja par Nacionālo finanšu vadības mēnesi. B. Obama norādīja: «...kamēr mūsu valdība īsteno izšķirošu rīcību, lai sekmētu finansiālo stabilitāti, mūsu nācijas labklājība galu galā būs atkarīga no mūsu kā indivīdu vēlmes pilnveidot savas un savas ģimenes zināšanas par finanšu jautājumiem.»
Ir jāsagrauj mīts par to, ka bagāti var kļūt tikai tie, kas daudz pelna. Ir jāizglīto sabiedrība un jāveicina izpratne, ka naudu pelnīt var ne tikai strādājot, bet arī pelnīt ar nopelnīto un mērķtiecīgi ieguldīt, lai sasniegtu materiālu labklājību.
Kā viena no svarīgākajām mērķauditorijām finanšu vadības kontekstā tiek uzskatīti jaunieši vecumā no 14 - 18 gadiem, ņemot vērā, ka šajā vecuma posmā nepieciešams uzkrāt teorētiskās zināšanas, kuras nepieciešams izmantot praktiski, sākot patstāvīgu dzīvi. Daudzas valstis kopš 2010. gada izstrādājušas informatīvus un izglītojušus materiālus un īstenojušas finanšu vadības projektus tieši šai mērķauditorijai.
Izglītības un zinātnes ministrija tuvākajā laikā plāno iniciatīvas, kas vērstas uz finanšu vadības apguvi skolās. Šis jautājums jārisina kompleksi, pārskatot izglītības saturu un izglītības programmas, nodrošinot mācību materiālus un īstenojot pedagogu apmācību. Plānots izstrādāt atbalsta programmu, lai skolotājiem sniegtu skaidrākas vadlīnijas, kā akcentēt praktisku finanšu vadības iemaņu pielietošanu praksē. Lai to paveiktu, jāpiesaista finanšu sektora pārstāvji (Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija u.c.), kuri var sniegt savu ieguldījumu jauniešu izglītošanā. Taču bez skolas un valsts centieniem nozīmīga loma finanšu vadības prasmju apguvē ir arī vecākiem.
Pašlaik sākts darbs pie esošās situācijas analīzes, vērtējot finanšu vadības tēmas aktualitāti izglītības sistēmas kontekstā. Līdztekus tam notiek sarunas ar finanšu sektora organizācijām un arī nākotnē plānotas ekspertu diskusijas.
Vai finanšu vadība kļūs par 21. gadsimta svarīgu tematu visai sabiedrībai - to rādīs laiks, bet ikviena cilvēka rīcībā ir instrumenti, lai savu finanšu vadību pilnveidotu un, sasniedzot savus izvirzītos mērķus finanšu jomā, sekmētu gan savu labklājību, gan valsts ekonomisko izaugsmi kopumā. * Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs