Auditorkompānija _Ernst&Young_ šonedēļ NRTP iesniegusi šīs analīzes melnrakstu, un _Dienas_ rīcībā esošā informācija liecina, ka auditori secinājuši: LTV un LR pilnībā apvienot iespējams trīsarpus līdz četros gados, taču tas nenestu īstermiņa ekonomiskus ieguvumus, gluži otrādi - prasītu ievērojamas investīcijas.
Jauns medijs
Ā.Kleckins stāsta, ka auditorkompānijas ierosinājums ir LTV un LR apvienošanas procesu sadalīt vairākos posmos. Jau līdz nākamajam gadam vajadzētu paveikt dažādas juridiskas un tehniskas lietas, piemēram, būtu jāpieņem jauns elektronisko mediju likums, pirms tam jau Saeimā iesniegtajā likumprojektā vēl veicot vairākas korekcijas. Otrais solis varētu būt mediju juridiska apvienošana un atbalsta funkciju saplūšana - tas nozīmē, ka apvienotos, piemēram, personāla vadības, juridiskās, saimniecības, grāmatvedības un finanšu nodaļa, kā arī abu mediju vadība.
Auditorkompānija arī iesakot būvēt jaunu sabiedriskā medija ēku, iepērkot jaunas tehnoloģijas, jo pašreizējās ir novecojušas. Kopumā, lai izveidotu jaunu apvienotā LTV un LR infrastruktūru, nepieciešamās investīcijas varētu būt 50 miljoni latu.
Cik ilgs laiks nepieciešams, lai sasniegtu ceturto LTV un LR apvienošanas posmu, nav skaidri zināms. Ā.Kleckins stāsta, ka auditorkompānija piedāvā šo procesu noslēgt trīsarpus līdz četros gados. Tomēr gan LR ģenerāldirektors Dzintris Kolāts, gan LTV šefs Edgars Kots uzsver - pagaidām nav nekādu garantiju, ka šādai koncepcijai būs politisks atbalsts, tāpēc ir risks, ka tā var palikt tikai ieceru līmenī. E.Kots norāda, ka nepieciešams ne tikai finansiālais atbalsts, bet arī jāatrisina citi jautājumi, piemēram, jāvienojas, kāds būs sabiedrisko mediju finansēšanas modelis.
Abi mediju vadītāji pagaidām iespējamās LTV un LR «precības» un auditoru ieteikumus uztver piesardzīgi. Piemēram, E.Kots atturīgi vērtē saimniecisko un administratīvo funkciju apvienošanu, kamēr medijs nav sācis strādāt vienā ēkā, taču pieļauj, ka īsā termiņā varētu apvienot autotransporta daļas un fonotēku. Auditori esot secinājuši, ka no atbalsta funkciju apvienošanas varētu ietaupīt apmēram 80 tūkstošus latu uz dažādu nodaļu apvienošanas rēķina, tomēr arī pati apvienošana prasītu papildu līdzekļus.
Precīzus ilgtermiņa ieguvumus auditori neesot nosaukuši, vien pieļāvuši, ka satura kvalitātes ieguvumi varētu būt nozīmīgāki par ekonomiskajiem. Premjera Valda Dombrovska (JL) preses sekretāre Līga Krapāne skaidro - premjers, pat neiepazīstoties ar ziņojumu, apzinās, ka īstermiņa ieguvumu no apvienošanas nebūs, bet «tā, kā ir līdz šim, turpināties nevar». NRTP ziņojums, kura pielikumā būs auditorkompānijas pētījums, valdībā un Saeimā tikšot iesniegts trešdien.
Nevarētu izdzīvot
Auditorkompānija arī esot secinājusi, ka LTV un LR varētu strādāt ar mazāku darbinieku skaitu. Iespējamais ietaupījums uz štatu samazināšanas rēķina šogad LR esot 166 tūkstoši latu, savukārt LTV - 90 tūkstoši latu. Tomēr LTV un LR nākamgad nevarēs darboties, ja tiem tiks piemērots būtisks izdevumu samazinājums. LR auditori ieteikuši pārdomāt iespēju atteikties no Radio kora, Radio teātra, ansambļa Dzeguzīte, apsvērt, vai LR var atļauties klasiskās mūzikas kanālu Klasika, ņemot vērā zemos reitingus un minimālos ieņēmumus. Tomēr, pat ja tiktu ņemti vērā visi ieteikumi, kā samazināt LR izdevumus, ar 40% samazinājumu kāds plānots nākamgad LR tomēr strādātu ar pusmiljona latu deficītu. Savukārt LTV ar tik ievērojami samazinātu finansējumu nākamgad, varētu izdzīvot, ja krietni apcirptu gan ražošanas, gan apraides izmaksas, kā arī slēgtu LTV 7.kanālu.