Baņķieri šai iecerei oponē, sakot - šādus likuma grozījumus juridiski nevar piemērot darījumiem ar atpakaļejošu datumu, tātad - jau izsniegtajiem kredītiem. Premjera preses sekretāre Līga Krapāne Dienai skaidroja - likuma grozījumi varētu tikt attiecināti uz piedziņas gadījumiem nākotnē, bet jau izsniegtajiem kredītiem.
Otra lieta, uz ko norāda banku pārstāvji - šis premjera ierosinājums varētu mazināt kredītņēmēju motivāciju maksāt kredītus, jo viņi rēķināsies ar valsts garantētu risinājumu. Kredītiestādes arī norāda, ka jau cenšas risināt grūtībās nonākušo kredītņēmēju problēmu, un pauž bažas par šāda priekšlikuma iespējamo ietekmi uz jaunu kredītu izsniegšanu.
Diena jau ziņoja par sākotnēji iecerēto grūtībās nonākušo kredītņēmēju atbalsta programmu. Arī to bija plānots attiecināt uz cilvēkiem, kas dzīvo uz kredīta nopirktajā mājoklī. Ideja - krietni samazinoties cilvēka ienākumiem un viņam attiecīgi kvalificējoties programmai, banka iesaldētu 20% kredīta, tādējādi mēneša maksājumi būtu mazāki. Ja ienākumi saruktu vēl vairāk, cilvēka vietā maksātu valsts (šī palīdzība gan vēlāk būtu jāatmaksā). Savukārt pēc programmas beigām, ja kredītņēmējs savas saistības būtu pildījis apzinīgi, banka varētu norakstīt 10% no kredīta summas. Bankas gan pret to iebilda.
Tomēr, tā kā valdība nevarēja atrast šai programmai nepieciešamos 35 miljonus latu, tā arī palika tikai uz papīra.
Vērtējot premjera ideju, Banku augstskolas profesore Tatjana Volkova tomēr Dienai uzsver - katrs gadījums jāskata individuāli, lai neapdomīgie kredītņēmēji neizietu no šīs situācijas kā ieguvēji. Viņa atzīst, ka «finanšu izglītība valstī ir zemā līmenī», sava vainas daļa jāuzņemoties arī valstij un bankām, kas tagad atzīst, ka ir kļūdījušās.