Ja E. Jaunups būtu premjers, viņš nomainītu tieši šos ministrus, kuri nespēj veikt reformas, nevis, piemēram, partijas biedru ekonomikas ministru Arti Kamparu, kura kļūdas mediji īpaši pamana.
Dažuprāt, šī uzmanība saistīta ar atsevišķām interešu grupām, taču ekonomikas ministra kompetence, iespējams, neesot tik augstā līmenī, lai argumentēti cīnītos pret uzbrukumiem. Ministru darbības izvērtēšana ir premjera un viņa partijas kompetencē, atgādināja Ilze Viņķele (Vienotība), kas noskaņota aizstāvēt finanšu ministru Andri Vilku, kura demisiju tagad vēlas Zemnieku saeima. Opozīcijā esošās apvienības Par labu Latviju! frakcijas vadītājs Edgars Zalāns uz lūgumu raksturot ministru darbību atbildēja ar pretjautājumu: «Nosauciet ministru, kurš ir spēcīgs!» PLL sagaida no valdības kā komandas piedāvājumu, kā attīstīt valsti, un ar šādām idejām vispirms esot jānāk premjeram un ekonomikas ministram. Ja tāda plāna nebūšot, atsevišķu ministru maiņa neko nedošot.
Nedēļas nogalē paies divi gadi, kopš V. Dombrovskis vada valdību, un tikpat ilgi kopā ar viņu strādā arī pieci ministri - A. Kampars un Linda Mūrniece (Jaunais laiks), Uldis Augulis, Raimonds Vējonis un Jānis Dūklavs no ZZS. Iespējams, šīs valdības problēmas jau ir ieliktas tās veidošanā, kad V. Dombrovskim nācās piekāpties atsevišķu personu un politisko spēku vēlmēm, pilnībā neizmantojot Satversmē noteiktās tiesības, ka valdību veido premjera aicinātie ministri. Pagāja tikai četri mēneši, lai pārliecinātos, ka valdībai mazāk rūpju būtu, ja Ģirts Valdis Kristovskis vadītu Aizsardzības ministriju, bet Artis Pabriks - Ārlietu ministriju, nevis otrādi. Tad kā vienam, tā otram būtu iespēja apliecināt savu profesionālismu un ministriem arī nebūtu pievērsta tik liela mediju uzmanība, kad tiek tverts katrs neapdomīgs viņu izteiciens. Ārlietu ministrs Ģ. V. Kristovskis, par kura pārteikšanos ASV vizītes laikā rakstīja mediji, labi pārvalda angļu valodu un 90. gadu vidū ir pat mācījies ASV, atzīst viņa kolēģi un pat bijušie partijas biedri no TB/LNNK. Māris Kučinskis (PLL) ārlietu ministra problēmas saredz citā apstāklī - šim postenim Latvijā ir uzlikta ļoti augsta latiņa, kādas nav, piemēram, labklājības ministram, šajā postenī sabiedrība pieņem arī bijušo preses sekretāri, un Ģ. V. Kristovskim šo latiņu ir saturiski grūti sasniegt.
Vienotības cilvēki apšauba mediju objektivitāti, izceļot atsevišķu valdības locekļu neveiksmes, ar daudz mazāku vērību sekojot līdzi ZZS ministru darbībai, lai gan viņi arī nebija pietiekami labi sagatavojušies prezidenta vizītei Maskavā, par ko toreiz ziņoja portāls pietiek.com. Portāls īpašu uzmanību pievērsa zemkopības ministra J. Dūklava darbībai, ziņojot gan par viņa lidojumu uz Briseli dārgajā biznesa klasē februārī, gan par ministra atbildību, Latvijas valsts mežu naudu piešķirot ar ZZS saistītiem mērķiem.
Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis uzskata, ka ministram ir jābūt politiķim un drosmīgam, lai pieņemtu nepopulārus lēmumus, un A. Kampars tāds esot. Savukārt A. Vilks esot tāda līmeņa speciālists, kuram nav jābaidās šo darbu zaudēt, jo viņam vienmēr būšot piedāvājumi. A. Vilkam arī esot labas attiecības ar saviem ES kolēģiem. Opozīcija finanšu ministrā saredz tikai bankas analītiķi. Nemierā ar A. Vilku ir arī ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš to saista ar pagājušās vasaras notikumiem. Toreiz ZZS aicināja Vienotību partneriem un sabiedrībai darīt zināmu patieso finanšu situāciju, kura to neatklāja. Tāpēc neesot koleģiāli pārmest ZZS sarkanās līnijas.
Valdībā ir vairāki ministri bez politiskās pieredzes - arī izglītības un zinātnes ministrs Normunds Broks un labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) -, no kuriem tiek gaidītas reformas viņu jomās. ZZS līderis R. Vējonis, kurš ir vides un reģionālās attīstības ministrs, kolēģus aizstāv, apgalvojot, ka izglītības reformas notiek saskaņā ar apstiprināto plānu. Pašam R. Vējonim ir izdevies ar savu darbību pārāk neiekrist acīs. «Sabiedrība no viņa nekā negaida, un viņam arī nekas nav jādara,» sacīja kāds opozīcijas pārstāvis. Guntis Blumbergs, kurš ZZS pārstāv Aivara Lemberga vadīto partiju, gan atzina: «Lembergs ir teicis Brigmanim, ka mūsu ministriem ir jābūt čaklākiem un jāstrādā pie strukturālajām reformām izglītībā, veselībā.» Dz. Zaķis aicina uz reformām paraudzīties nevis no budžeta konsolidācijas viedokļa, bet uztvert tās kā veidu, lai sistēmas darbību padarītu efektīvāku un ilgtspējīgu. Ministri baidoties veikt reformas, jo nav droši, vai ietaupītā nauda paliks ministrijā un vai, piemēram, Iekšlietu ministrijā to varēs izmantot, lai paaugstinātu algas profesionālākiem policistiem.