Iespējams, cīņas sparu KNAB vadītājam devusi apziņa, ka neviens neko nevarēs viņam padarīt. Pat ja premjerei Laimdotai Straujumai (Vienotība) izdodas pārliecināt valdību un tā aicinās Saeimu lemt par J. Streļčenoka atbrīvošanu, lēmuma pieņemšanai var nepietikt atbalsta.
Pagājušās nedēļas nogalē sabiedrība uzzināja, ka KNAB vērsies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, aicinot izvērtēt, cik objektīvi Latvijas Televīzija un Latvijas Radio atspoguļo KNAB darbību, jo to sagatavotās ziņas pārsvarā esot kritiskas. L. Straujuma žurnālistiem pirmdien sacīja: «KNAB vēršanās pret medijiem un vēstuļu sūtīšana dažādām starptautiskām organizācijām - tas nav profesionāli.» Taču kā valdības vadītājai viņai esot mazas iespējas ietekmēt šo situāciju, kad iekšējo konfliktu dēļ tiek ilgstoši grauts korupcijas apkarošanas iestādes tēls, jo iejaukšanās uzreiz tiekot uztverta kā politiskais spiediens.
Premjere noskaņota sagaidīt divu komisiju atzinumus par KNAB darbību un tad aicināt valdību lemt, vai par KNAB vadītāja atbilstību amatam nevajadzētu lemt parlamentam, jo tikai valdība var aicināt Saeimu iekļaut šo jautājumu tās darba kārtībā. Jau šīs nedēļas nogalē vienu atzinumu sola komisija, kurā ir sabiedrisko organizāciju pārstāvji - arī no sabiedriskās politikas centra Providus un Sabiedrības par atklātību Delna. Otrā komisijā, kas vērtēs KNAB, būs tiesībsargājošo iestāžu eksperti. «Es neesmu apmierināta ar KNAB darbību, bet man ir jāievēro likumā noteiktā procedūra. Premjers nevar noņemt Saeimas apstiprinātu amatpersonu,» pirmdien sacīja L. Straujuma, kura no rīta intervijā Latvijas Radio atzina, ka neatkarīgi no tā, kāds būs šo komisiju atzinums, viņa varētu lūgt jautājumu par KNAB vadītāja atbilstību amatam iekļaut valdības darba kārtībā.
KNAB vadības atbildes reakcija nebija ilgi jāgaida, un drīz mediji saņēma paziņojumu, kurā teikts, ka KNAB priekšnieks J. Streļčenoks nav izbrīnīts par Ministru prezidentes teikto, jo jau ilgstoši izskanot ziņas par viņa iespējamo atbrīvošanu. KNAB vadītājs steigu, kādā šis process notiekot, saista «ar pretestību KNAB centieniem nosargāt un stiprināt KNAB neatkarību». KNAB vadība arī noraida pārmetumus par mediju ietekmēšanu, jo tieši pretēji - esot vēlējusies panākt, «lai sabiedrība iegūtu vispusīgu, pārbaudītu un faktiskai situācijai atbilstošu informāciju».
Tam, ka KNAB jau ilgstoši publiskajā telpā «īsti labi neizskatās», piekrīt arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS). Viņš Dienai teica: «Man nav tādas informācijas, lai izdarītu secinājumus, bet kā Latvijas pilsonim un ministram man nav patīkami, ka ap vienu institūciju ir tik liela kņada, un kaut kādam risinājuma ir jābūt, lai KNAB spētu normāli darboties.» R. Vējonis gan atzina, ka valdība varot piedāvāt Saeimai savu skatījumu, bet tas vēl nenozīmē, ka parlaments tam piekritīs. Viņa partijas biedra Kārļa Seržanta sacītais Dienai ir apstiprinājums tam, ka piekrišanu J. Streļčenoka atbrīvošanai no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) saņemt nebūs vienkārši. K. Seržants atgādināja, ka savulaik Aigars Kalvītis (TP) aicināja atbrīvot Alekseju Loskutovu no KNAB priekšnieka amata, bet ZZS sākumā nav piekritusi, kamēr nebija zināma informācija par finanšu pārkāpumiem. K. Seržants uzskata, ka nevar atbrīvot cilvēku tikai tāpēc, ka viņam ir opozīcija, - vispirms esot jānovērš cēloņi. Savukārt L. Straujuma neplāno nodoties vainīgā meklēšanai, jo - «ja vadītājs nevar tikt galā ar saviem darbiniekiem, tad ir jautājums par vadītāju».
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība) varot izteikt tikai nožēlu, ka «tas notiek tik vēlu», jo norises ap KNAB kaitē valsts tēlam un no KNAB aiziet korupcijas novēršanā pieredzējuši cilvēki. Uz vaicāto, ko dos balsojums Saeimā, ja J. Streļ-čenoka atbrīvošanai nebūs vairākuma, A. Latkovskis atbildēja - tā kā balsojums ir atklāts, būšot skaidri redzams, «kam ir izdevīgi, ka KNAB darbs tiek paralizēts». Ir nepieciešama situācijas konstatācija, lai «izpildvara nekļūtu par apsmieklu», piebilda komisijas priekšsēdis.