«Tas ir solis uz priekšu,» Dienai pēc Eiropadomes sēdes atzina Latvijas premjers Valdis Dombrovskis. Lai arī Eiropadomes secinājumos nav ietverti konkrēti atbalstāmie projekti, ES līderu vienošanās par nepieciešamību dažādot gāzes piegādes avotus paver iespēju nākotnē virzīt nozīmīgus energoprojektus līdzfinansējuma saņemšanai. Baltijas valstīm drīzumā būs jāvienojas par to, kur gāzes terminālis atrastos. Latvenergo šobrīd jau veic priekšizpēti sašķidrinātās gāzes termināļa projektam Latvijā. Ekonomikas ministrs Artis Kampars Dienai savulaik norādīja, ka termināļa izmaksas varētu sasniegt 500 miljonu latu.
Kā skaidroja V. Dombrovskis, Eiropadomes sēdē ES valstu līderi īpaši lielu uzmanību veltīja energoresursu piegādes drošības un diversifikācijas jautājumiem, kas ir svarīgi arī mūsu valstij. «Latvijai būtiskākais jautājums ir energoapgādes drošība, īpaši gāzes tirgū, kur Latvija ir simtprocentīgi atkarīga no viena piegādātāja.»
Kā Diena jau rakstīja, aktuāls jautājums Latvijas enerģētikas kontekstā ir saistīts ar atomelektrostacijas (AES) būvprojektiem Baltijas valstīs vai kādā no kaimiņvalstīm. Arī AES nākotne lielā mērā ir atkarīga no Baltijas valstu spējas īstenot vienotu politiku, piemēram, realizējot Visaginas AES projektu Lietuvā. Tostarp Krievija cenšas saglabāt energoresursu piegādātāja monopolista statusu, sākot Baltijas AES būvi Kaļiņingradā. Atsevišķi enerģētikas eksperti pauž - Kaļiņingradas projekta realizācija nozīmētu, ka Lietuvas AES būvēt nav jēgas.