Latvijas Diabēta asociācijai tās 20 pastāvēšanas gados ir bijuši visādi laiki, bet nu jau var droši teikt, ka šobrīd Latvijā ir viena no vissliktākajām cukura diabēta pacientu aprūpēm Eiropas Savienībā (ES). «Ja būtu cukura diabēta nacionālā aprūpes programma, kas ir lielākajā daļā ES dalībvalstu, tad stāvoklis nebūtu tik dramatisks - slimība netiktu ielaista un naudas tēriņi tās ārstēšanai nebūtu tik lieli,» rezumē I. Rasa.
Cukura diabēta saslimšanas gadījumu skaits katru gadu palielinās par 5-10%. Bet teorētiski uz vienu zināmu diabēta pacientu ir vismaz viens vēl neatklāts saslimušais. Tādā «slēptā» stāvoklī potenciālais pacients ar diabētu var atrasties no pieciem līdz desmit gadiem. Kāpēc? Otrā tipa cukura diabēta pazīmes nav uzkrītošas, slimība progresē lēni, un saslimšana tiek atklāta, tikai veicot analīzes. Bet kurš tad tikai profilaktiskas apskates dēļ iet pie ģimenes ārsta? Bet katrs novēlotais gads ir ļoti svarīgs dzīves kvalitātei!
Mācīties sadzīvot
Jo lielāks iedzīvotāju vidējais vecums, jo cukura diabēts ir biežāk sastopamā slimība - tāda ir vispārzināmā formula, un Latvija pieder pie tām ES dalībvalstīm, kurās iedzīvotāji noveco. Bet ļoti daudz saslimušo ir 45-65 gadu vecuma grupā. «Cukura diabēts skar cilvēkus darbspējīgā vecumā, un tāpēc ir ļoti svarīgi, lai viņi būtu labi aprūpēti. Bet realitāte ir gluži pretēja, jo ir likvidēti endokrinoloģijas un diabēta kabineti, līdz ar to maz tādu medmāsu, kuras nodarbojas ar diabēta pacientiem nepieciešamo apmācību. Daudz endokrinologu strādā privāti un naudas taupīšanas nolūkā šādas medmāsas nealgo, līdz ar to diabēta apmācība reāli daudzos kabinetos vairs nenotiek,» situāciju valstī skaidro Ingvars Rasa un uzsver, «arī diabētiskās pēdas aprūpes kabinetiem sarucis finansējums.» Bet ar diabēta apmācību var reāli izskaidrot cilvēkiem, kā pareizi sadzīvot ar savu slimību, kā pareizi injicēt insulīnu un lietot tabletes, kā pašam noteikt cukura līmeni asinīs, kā rakstīt paškontroles dienasgrāmatu. Ja precīzi tiktu izpildītas visas rekomendācijas, tad dzīves ilgums ar diabētu sirgstošajiem praktiski neatpaliktu no vidējās statistiskās dzīvildzes.
«Zinot budžetam atvēlētos līdzekļus, jaunie medikamenti ne nākamgad, ne arī aiznākošajā gadā diabēta ārstēšanā neienāks. Veidojas pārlieku lielas rindas pie endokrinologa, un t. s. valsts vietas novembrī jau tiek aizrakstītas līdz 1. aprīlim,» I. Rasa nav optimistiski noskaņots un bilst, ka «tiem, kuriem diabēts atklāts, nav nodrošināta kvalitatīva aprūpe. Zāļu izmantošana nav efektīva, jo slimniekiem nav nodrošināta diabēta paškontroles iespēja, apmācība, ārstu pieejamība.»
Asinsaina parādīs
Katru gadu, rīkojot Pasaules diabēta dienas pasākumus daudzviet Latvijā, tiek atklāti jauni pacienti. (Bezmaksas akcijās dienas laikā analīzes nodod vairāk nekā pusotrs tūkstotis cilvēku.)
Visiem, kuriem rūp sava veselība, pirmais solis - jāiet pie ģimenes ārsta, kurš izrakstīs norīkojumu analīzēm, lai noteiktu cukura līmeni asinīs. Cukura līmenis asinīs ir strikti noteikts - no 3,3 līdz 5,6 milimoliem litrā. Ja paši cilvēki bieži nepievērš uzmanību nedaudz paaugstinātam cukura līmenim asinīs, uzskatot to par sīkumu, tad seši vai septiņi milimoli litrā ir cukura līmeņa rādītājs, ko nevajadzētu ignorēt. Pastiprināta vērība jāpievērš izmaiņām analīzēs arī tiem, kuriem ar cukura diabētu slimojis kāds no vecākiem, kuriem ir liekais ķermeņa svars, paaugstināts holesterīna, citu lipīdu spektra līmenis un asinsspiediens. «Viens no saslimšanas iemesliem var būt arī mūsdienu neveselīgais dzīvesveids un stress, kuru remdēt visvieglāk ar ēdienu, un garšīga pārtika mūsdienās kļūst par vienu no atkarības formām,» saka I. Rasa un piebilst, «mazkustīgs dzīvesveids un liekais svars pēc 20, 30 vai 40 gadiem uz veselību atsauksies ļoti nepatīkami.»
Padomāt par sekām
Diabēts pats par sevi ļoti reti mēdz būt nāves cēlonis, taču paaugstināts cukura līmenis asinīs bojā asinsvadus. 20-25% slimnieku, kas nonāk pie kardiologiem, slimo ar diabētu.
Slimībai, ja tā netiek ārstēta vai konstatēta par vēlu, ir vairāki riski. Komplikācijas ir saistītas ar sirds un asinsvadu slimībām, pēc tam seko nieru darbības traucējumi. Diabēta slimniekiem nedzīst brūces, var sākties gangrēna un galu galā var būt nepieciešama locekļu amputācija. Diabēts var izraisīt neatgriezeniskus bojājumus acs tīklenē, un var draudēt aklums. Cukura diabēts ir slimība, kas nekad nebeidzas, taču vienlaikus tā ir arī prognozējama. Laikus un precīzi ārstējot, pacienta dzīves kvalitāte būtiski nepasliktinās.