Tā notiek - īpaši, ja runa ir par bērniem. Turklāt papildus sīcošajam odu baram, kas nevēlas atkāpties, pie svinību svētku galda nereti sastopami arī bīstamāki kukaiņi: bites, lapsenes un sirseņi. Šo kukaiņu dzēlieni jau var izraisīt nopietnas alerģiskas reakcijas.
Nonāk slimnīcā
Pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) datiem, šogad līdz 14. jūnijam mediķi steigušies palīgā 21 cilvēkam, kam pēc bīstamo kukaiņu dzēlieniem parādījusies izteikta alerģiska reakcija. NMPD pārstāve Inga Vītola Dienai stāsta, ka pavasarī vairāki gadījumi bijuši saistīti ar darbu pie bitēm. Lielākajā daļā gadījumu dzēlieni bijuši tieši sejas apvidū. Savukārt vasaras vidū ierasti gadījumi ir, ka cilvēks, kukaini nemanot, iedzer to kopā ar kādu šķidrumu vai ieēd. Pēc speciālistes teiktā, bīstamākās ir bundžas, no kurām dzerot nav redzams, ka tajās iekritis kukainis. Maldīgi ir domāt, ka tam jābūt tikai saldam dzērienam. Iepriekšējā sezonā bijuši izsaukumi gadījumos, kad bīstamais kukainis iedzerts ar ūdeni no glāzes. Turklāt jāskatās arī, ko ēd, - pērn bijis gadījums, ka bērns ieēdis lapseni kopā ar cīsiņu. Ievērojamu izsaukumu skaita pieaugumu mediķi gan tikai vēl gaida - priekšā laiks, kad gatavosies augļi un ogas, kā arī vārīti ievārījumi.
Kā Dienai norāda speciālisti, smagākas alerģiskās reakcijas ir tieši pieaugušiem cilvēkiem. Alerģiska reakcija var attīstīties ļoti strauji uzreiz pēc kukaiņa dzēliena vai pat vairākas stundas pēc tā. Bīstami, ja kukainis iedzeļ sejā, kaklā, limfmezglos, elpošanas ceļos vai ja vienlaikus sadzeļ vairāki kukaiņi. Sevišķi bīstami, ja iedzelts mutes dobumā, - strauji piepampstot dzēliena vietai, cietušais var nosmakt. Kā uzsver I. Vītola, reti, atsevišķos gadījumos, indīgo kukaiņu dzēlieni var izraisīt dzīvībai bīstamu alerģisku reakciju - anafilaktisko šoku un Kvinkes tūsku. Šādos gadījumos nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot 113.
No odiem jāsargā bērni
Runājot par odiem, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas alergoloģe Elīna Aleksejeva Dienai uzsver, ka īpaši jāsargā bērni. Diemžēl katru gadu slimnīcā nonāk odu sadzelti mazuļi. Nereti cieš tieši mazākie bērni, kuri insektus neprot ne aizgaiņāt, ne nosist. Lielākais risks ir zīdaiņiem, kuri atstāti guļam, piemēram, ratiņos laukā. Šādos gadījumos odu kodumi var būt pa visu ķermeni, arī ļoti jutīgās vietās - sejā, plakstiņos. Pēc speciālistu novērojumiem arī odi savā ziņā ir manījušies un pēc to dzēlieniem vairāk ir izteiktas lokālās reakcijas, tomēr nopietnas alerģijas odu dzēlieni lielākoties neizraisa.
E. Aleksejeva skaidro, ka pēc palīdzības vecākiem būtu jāvēršas, ja bērnam pēc odu kodumiem ir izteikta tūska un bērns ir ļoti nemierīgs. Dažreiz gadās, ka mazuļi plakstiņu tūskas dēļ nevar atvērt acis un pakustināt ekstremitātes. Taču vairumā gadījumu tik smagu reakciju, kādas izraisa lapseņu, bišu vai sirseņu dzēlieni, nav.
Runājot par aizsardzību, speciālisti atgādina, ka bērniem, kuri guļ ratiņos vai atrodas telpā, jānodrošina speciāli aizsardzības tīkli, lai odiem nebūtu iespējams piekļūt pie bērna. Bērnam uz ādas nevajadzētu pūst aizsardzības līdzekļus pret odiem, labāk ir appūst mazuļa ratus no ārpuses.
Attiecībā uz lielākiem bērniem, kuri jau paši ir aktīvi un vasarā labprāt uzturas brīvā dabā, jādomā par piemērotu apģērbu un speciāliem aizsardzības līdzekļiem. Savukārt tiem, kam ir paaugstināta jutība pret odu dzēlieniem, dodoties dabā, vajadzētu nodrošināties ar palīdzības līdzekļiem. Pirmkārt, tā ir auksta komprese, dažādas atvēsinošas ziedes, otrkārt, antihistamīna līdzekļi, taču to lietošana jāsaskaņo ar bērna ģimenes ārstu.
Ar kukaiņiem uzmanīgāk
E. Aleksejeva uzsver, lielāks risks, ka no dzēlieniem rodas smagākas alerģiskās reakcijas, parādās nevis mazuļu, bet pusaudžu vecumā. Turklāt no pirmajiem dzēlieniem reakcijas var arī nebūt vai tā ir lokāla, taču pēc nākamajiem dzēlieniem var rasties nopietnākas veselības problēmas, kas pat apdraud dzīvību. Risinājums ir tikai izvairīšanās no atkārtotiem kukaiņu dzēlieniem.
Ja kukaiņi bērnu jau sadzēluši, rīcības plāns ir līdzīgs kā odu dzēlienu gadījumā, tikai šoreiz aukstuma kompreses jāmaina ļoti bieži, lai kukaiņa inde netiek tālāk asinsritē. Palīdzēt var arī speciālie medikamenti. Taču, ja parādās citas sūdzības vai tūska turpina progresēt, jālūdz mediķu palīdzība.
Dodoties plūkt jāņuzāles, nedrīkst aizmirst arī par ērcēm. Kā Dienai norāda Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC), šogad ērču aktivitāte iesākās agrāk nekā iepriekšējos gados - jau februāra vidū. Turklāt, par spīti diezgan vēsajam laikam, ērču blīvums šogad ir aptuveni divas reizes augstāks nekā pērn, jo ērču pārziemošanai šoziem bija labvēlīgi laikapstākļi. Pēc pirmā aktivitātes pacēluma maijā ērču aktivitāte pašreiz vēl ir augsta, un var sagaidīt, ka ērču daudzums arī vasaras un rudens sezonā - ogu un sēņu laikā - būs lielāks nekā pērn, skaidro SPKC pārstāve Edīte Tettere.
Līdz ar ērču aktivitāti dabā pieaug arī saslimušo cilvēku skaits. Piemēram, līdz 15. jūnijam reģistrēti septiņi ērču encefalīta gadījumi un 79 cilvēki saslimuši ar Laimas slimību. Pērn saslimušo skaits šajā pašā laika periodā bija attiecīgi deviņi un četrdesmit deviņi.