Tieši tāpat saucas viena no viņa dziesmām un jaunais ierakstu albums. «Manā dzimtajā duala valodā šis nosaukums nozīmē «raizēm (ciešanām) gals»,» pats mūziķis vēstulē paskaidro _Dienai._ Un patiešām - prieks un optimisms staro no pirmās līdz pēdējai viņu spēlētajai notij. Pat no skumjajām dziesmām.
«Manas dziesmas ir dzīves stāsti, pilni laimes, ilgu un cerību, kādas mīt ikvienā. Esmu sapņotājs un vēlos turpināt sapņot, jo bez sapņiem nav nākotnes. Viss, kas mums nepieciešams, ir mīlestība. Liela un visaptveroša mīlestība, ko tik grūti iegūt. Mēs ievēlam politiķus, cerot, ka viņi atrisinās mūsu problēmas, bet tas gandrīz nekad nenotiek. Savā mūzikā un tekstos vēlos meklēt atbildi, kā tās atrisināt, negaidot ūdeni un barību no debesīm,» Etjēns Mbappe sola enerģētiski pozitīvi uzlādējošu svingu un grūvu. Neklausoties strīdos, ierindot to fusion džeza vai pasaules mūzikas (world music) plauktiņā, viņš iedziļinās dzimtajās afrikāņu mūzikas saknēs.
«Taču tā ir cita Āfrika. Man patīk rakt dziļi mazāk zināmajā, Ziemeļrietumāfrikas Magribas zemju - Alžīrijas, Marokas kultūrā. Vistuvāk man nonāksiet, apvienojot to ar klasisko, popmūziku, roku un džezu.» Starp citu, Etjēns Mbappe vispirms ieguvis klasisko mūzikas izglītību: Parīzē studējis kontrabasa un klasiskās ģitāras spēli, dievina J.S.Baha mūziku, stīgu ansambļus un jo īpaši čella skaņu, kas ir «tik silta, tik melanholiska kā blūzs». Par savas grupas krāšņumu līdzās dziedātājai un dejotājai Keitai Petitai viņš uzskata vijolnieku Klementu Žaninē, kurš «spēlē tik iedvesmojoši, ka skaņa šķiet plūstam no citas planētas».
Ko Etjēns visvairāk gribētu pasaulei vēstīt par Kamerūnu? «Visbiežāk, domājot par Āfriku, cilvēki iztēlojas skumju ainu ar izkāmējušiem, badā mirstošiem bērniem, ar kariem un nabadzību, ar HIV un citu slimību izvārdzinātiem cilvēkiem. Mans mūziķa pienākums ir mainīt šo priekšstatu. Es ticu un iestājos par veiksmīgu un radošu Āfriku. Asaru un ubagošanas laiks ir pagājis un mēs paši atrisināsim sāpīgās problēmas. Jaunā paaudze ir par to pārliecināta. Kamerūna ir brīnišķīga zeme, politiski stabila, tajā sadzīvo vairāk nekā 250 etnisko grupu - jauki ļaudis, ārkārtēji bagāta mūzikas kultūra.» Zīmīgi, ka tieši no Kamerūnas nākuši vairāki pasaulslaveni mūziķi. Arī ģitāras supervirtuozs Ričards Bona, kuru reiz apbrīnojām arī koncertā Rīgā. Izrādās, abi muzicējuši kopā Parīzes džeza klubos.
Tagad viņi ir jauno mūziķu elki un atdarināšanas paraugi, kādi viņu acīs bija 70.gados Eiropā un ASV slavenie Kamerūnas džezmeņi. Pat ne reizi nesastapis, Etjēns godbijīgi dēvē viņus par saviem «lielajiem brāļiem». Viņa paša piederību pasaules mūzikas elitei apstiprina muzicēšana kopā tādām mūzikas slavenībām kā Džo Zavinuls, Rejs Čārlzs, Džons Maklahlins, Kvinsijs Džons, Karloss Santana, Selifs Keita un citi. Tieši Zavinuls, kura Joe Zawinul Syndicat Mbappe spēlēja četrus gadus, iedrošinājis viņu sākt savu individuālo karjeru. Parīzē, kurp vecāku ģimene pārcēlās tēva veselības problēmu dēļ, Etjēns dzīvo kopš 13 gadu vecuma. Viņš joprojām spilgti atceras, kā brīnījies redzot, cik mazos dzīvokļos cilvēki dzīvo. «Turklāt - aiz slēgtām durvīm. Sevišķi mani šokēja tas, ka viņi varēja nodzīvot vienā kāpņutelpā desmit gadu, ne reizi neparunājoties un pat nesasveicinoties ar kaimiņu! Toties lieliska bija iespēja mācīties skolā par velti, brīvi doties uz jebkuru bibliotēku, studēt konservatorijā. Ohh! Esmu laimīgs, ka varu vienlaikus pārstāvēt gan Eiropas, gan Āfrikas mūsdienu kultūru, un abas tagad ir daļa no manis. Nezinu, vai mūsu dzīve iet uz labu, taču domāju, ka mums diendienā jācenšas to darīt labāku, atverot sirdis un prātus un pārraujot komfortablo vienaldzību - mūsdienu dzīves vissliktāko pavadoni.»#
Koncerts
Festivāla Saulkrasti Jazz noslēguma koncerts.
Etjēns Mbappe & Su La Takￃﾩ atpūtas kompleksā Minhauzena Unda 25.VII plkst.19