Ja iekož čūska
Latvijas mežos cilvēks var sastapties ar vairākām čūskām, bet indīgas ir tikai odzes, stāsta LU Bioloģijas fakultātes lektors herpetologs Andris Čeirāns. Tās var viegli pazīt, jo uz muguras odzēm ir zigzagveida zīmējums. Tomēr jāzina, ka liela odze var būt arī pilnīgi melnā krāsā. Odzes ir vienīgā čūsku suga Latvijā, kurām ir vertikālas acu zīlītes, stāsta herpetologs. Odzes cilvēkam pašas neuzbrūk, bet var sakost, ja jūt briesmas. Ja iedzeļ odze, novērojamas sāpes un divu zobu pēdas koduma vietā, parādās arī piepampums. Iedarbojoties indei, upurim var parādīties karstuma viļņi, var būt karsta āda un paātrināties sirdsdarbība, stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālists Haralds Lučkovskis. Ja ogojot sakož odze, nekavējoties jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam 112, uzsver H. Lučkovskis. Dienesta mediķi telefoniski konsultēs, kā rīkoties līdz ārstu atbraukšanai. Gaidot ārstu, pamatprincips, kas jāievēro, - lai mazinātu asinsriti sakostajā vietā, tā pēc iespējas mazāk jākustina. Nekādā ziņā uz sakostās ekstremitātes nedrīkst likt žņaugu, griezt vēnas, dedzināt koduma vietu - tam nebūs nozīmes. Indi no brūces nevar izsūkt, uzsver eksperts. Jāatceras - čūskas sakostam bērnam iespēja pretoties čūskas indei ir mazāka, tāpēc kavēties ar ārsta izsaukšanu nedrīkst.
Saules dūriens
Ķermeņa pārkaršana - saules jeb karstuma dūriens - var rasties gan atrodoties tiešos saules staros, gan karstā autobusā, pirtī vai citā vietā. Saules dūriena simptomi ir slikta dūša, galvas reibonis, sausa, karsta āda. Slimniekam var būt neadekvāta rīcība. Riska grupā ir bērni un veci cilvēki. Tāpēc vecākiem, rūpējoties par bērnu veselību, ir jāpārliecinās, vai karstā laikā viņu atvases nav par siltu saģērbtas. Apģērbam jābūt brīvam, lai gaiss var viegli cirkulēt. Dodoties ārpus mājas, galvā jāliek cepure. Līdzi vienmēr ir jāņem ūdens, jo šķidrums nodrošina termoregulāciju ķermenī. Ja organisms nesaņem pietiekami daudz šķidruma, cilvēks nesvīst un viņam draud pārkaršanas briesmas.
Kā palīdzēt pārkarsušajam? Cietušais jānogādā ēnainā vietā vai vēsā telpā, stāsta H. Lučkovskis. Nākamais solis ir cietušo atvēsināt, mitrinot galvu, kaklu, skaustu ar vēsu ūdeni. Jādod padzerties vēss, ne auksts ūdens. Ja cilvēks ir cieši saģērbies, jāatpogā augšējā poga, lai dzesētu ķermeni. Jāvēdina gaiss, lai pārkarsušo skartu gaisa plūsma, - var vēdināt ar laikrakstu vai auduma gabalu. Ja 5-10 minūšu laikā cilvēkam kļūst labāk, ārsts nav jāsauc, bet, ja veselība neuzlabojas, jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, jo pārkaršana ir bīstama. Var sākties smadzeņu tūska un citas veselības problēmas.