Vēl nesen varenā Čehijas izlase mačā par pēdējo ceļazīmi uz Rīgu ar Ukrainu vairākkārt bija uz bezdibeņa malas - 4:18 (7.minūtē), 41:57 (30.), 61:71 (35.). Taču pēdējās desmit minūtēs čehietes pirmo reizi Liepājā sajuta groza garšu, sameta 35 punktus (čempionāta iepriekšējās 110 minūtēs vidējā rezultativitāte šādā laika posmā nesasniedza pat 15 punktu) un pašu galotni nospēlēja aukstasinīgāk - 79:77.
Latvijas valstsvienībai ir bēdīga pieredze attiecībās ar Čehiju (oficiālajās spēlēs 0:4, veiksmīgajā 2007.gada Eiropas čempionātā bija 44:70, tomēr sāncenšu pašreizējais modelis pelna cieņu, nevis pārlieku respektu. No divpadsmitnieka, kas pērn piedalījās Pekinas olimpiskajā turnīrā, ierindā palikušas tikai piecas spēlētājas. Aizstājējām vēl trūkst rūdījuma un stabilitātes, turklāt runā, ka komandas mikroklimatu esot iedragājusi ilggadējā galvenā trenera Jana Bobrovska nomaiņa pret viņa palīgu Milanu Veverku. Izšķirošajā mačā ar ukrainietēm uz Čehijas izlases soliņa valdīja neparasta apātija, tiesa, prieks pēc laimīgās izskaņas bija liels. «Varam spēlēt labāk,» treneris cer, ka iekļūšana otrajā posmā būs noņēmusi lieko spriedzi, «Nekādu pārsteigumu nav,» Latvijas valstsvienības galvenais treneris Ainars Zvirgzdiņš uzsver, ka taktiskas mīklas čehietes neuzdos.
Arī Slovākijas izlases sakarā var piesaukt paaudžu maiņu, taču šajā procesā tikts soli tālāk par čehietēm. No skatuves noejot deviņdesmito gadu panākumu kaldinātājām, slovākietes izlaida 2005. un 2007.gada finālturnīrus (abas reizes kvalifikācijā palika aiz Latvijas). Tagad viņu pēcteces paaugušās, un līderes statusu attaisno pieredzējusī snaipere Zuzanna Žirkova. Ļoti augstam lidojumam potenciāla vēl trūkst, toties apņēmības ir gana. Otrā vieta A grupā bija pelnīta.
Tikpat pelnīta bijusi arī Spānijas izlases uzvara visās trijās spēlēs. Taupot līderi Amaiju Valdemoro (ikru muskuļa sastiepums, spēlēšot «tuvākajā laikā»), spānietes ar pilnu jaudu lika lietā tradicionālos trumpjus - nežēlīgi agresīvo aizsardzību un ātrumu uzbrukumā. Tā spēlējot netrūka arī kļūdu, taču vēl biežāk kļūdīties bija spiestas sāncenses. «Esam izdarījuši to, ko vajadzēja izdarīt, un tagad koncentrējamies nākamajai spēlei,» treneris Evaristo Peress kratījās nost no čempionāta favorītu statusa. Tomēr tieši Spānija solās būt cietākais riekstiņš Latvijas komandai Rīgas posmā.