Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Pretī divu ātrumu Eiropai

Kādēļ Latvijai ir svarīgs Eiropas Savienības līgums par fiskālo disciplīnu, un kādi būs mūsu ieguvumi no tā?

Pirmām kārtām tas ir solis pretī eirozonas finanšu krīzes pārvarēšanai, uzticēšanās atjaunošanai eirozonai, parādot, ka eirozona ir gatava ievērot fiskālo disciplīnu un nepieļaut šādu krīžu atkārtošanos. Jāatzīst, ka ES līgums par fiskālo disciplīnu iezīmē ceļu pretī divu ātrumu Eiropai, ko Latvija īsti nekad nav atbalstījusi. Bet, ja tā kļūst par realitāti, tad Latvijai ir svarīgi palikt Eiropas kodolā, nevis kaut kur nomalē. Līguma būtība ir tāda, ka tiek nodrošināta fiskālā disciplīna, tiek nodefinēts maksimāli iespējamais strukturālais budžeta deficīts 0,5% no IKP, valstīm ar zemu un ilgtspējīgu parāda līmeni tas ir iespējams arī 1% no IKP. Latvijai tas ir svarīgi, jo arī mēs no savas pieredzes esam mācījušies, ko tas nozīmē, ja mēs neievērojam fiskālo disciplīnu. Pirms vēl parādījās debates par ES 25 valstu līgumu, mēs paši jau bijām sagatavojuši fiskālās disciplīnas likumprojektu. Faktiski ar ES līguma parakstīšanu mums nāksies koriģēt mūsu fiskālās disciplīnas likumprojekta formulu, bet būtība paliek tā pati.

Cik svarīgi ir steigties ar šī līguma ratifikāciju Latvijas parlamentā?

Svarīgi, lai par šo līgumu būtu arī kvalitatīvas debates, bet nav iemesla šī līguma ratifikāciju atlikt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka visus sagatavošanās darbus mēs esam veikuši apmēram gada garumā, domājot par savu fiskālās disciplīnas likumu. Un šī ES 25 iniciatīva ir samērā līdzīga tam darbam, ko mēs esam jau veikuši.

Kā viens no līguma ieguvumiem tiek minēts tas, ka Latvija varēs piedalīties eirozonas sanāksmēs, arī vēl neiestājoties eirozonā.

Jā, tas ir vēl viens no aspektiem. Ir paredzēti dažādi samita formāti. Un ir paredzēti arī samiti, kuros piedalās eirozonas valstis un tās valstis, kuras ir parakstījušas un ratificējušas šo līgumu. Tas iet kontekstā ar manis minēto virzību uz Eiropas kodolu. Protams, ņemot vērā to, ka Latvija patur mērķi pievienoties eirozonai, tad no mūsu viedokļa ir svarīgi, lai eirozona būtu stabila, lai eirozonas valstis būtu spiestas ievērot pašas savus noteikumus, kas līdz šim diemžēl nav noticis, un lai, pievienojoties eirozonai, mums būtu pārliecība, ka pievienojamies stabilai eirozonai.

ZZS paziņoja, ka atbalstīs līguma ratifikāciju Saeimā, ja konkrēti jūs parakstīsiet vienošanos, apņemoties darīt visu iespējamo, lai Latvija panāktu taisnīgākus tiešmaksājumus lauksaimniekiem un valsts panāktu arī lielāku kohēzijas aploksni.

Jā, tā faktiski ir tā vienošanās, ko mēs politiski esam panākuši ar Zaļo un Zemnieku savienību. Var saprast, ka viņiem šie lauksaimniecības tiešmaksājumu jautājumi ir prioritāri un tāpēc viņi liek lielu uzsvaru uz šiem jautājumiem. Varu teikt, ka šajos jautājumos mēs aktīvi strādājam gan ar pārējo valstu valdību vadītājiem, gan ar zemnieku organizācijām. Domāju, ka kopīgiem spēkiem mēs panāksim krietni labāku rezultātu nekā pašreizējais Eiropas Komisijas piedāvājums.

Vai šī rakstiskā vienošanās nebūs tāda kā ķīlas zīme, ko ZZS varēs izmantot politiskajā retorikā gadījumā, ja neizdosies atrisināt šos jautājumus tik labvēlīgi, kā gribētos cerēt?

Nedomāju, ka te ir runa par kādām ķīlas zīmēm. Domāju, šie stratēģiskie uzstādījumi attiecībā uz Latvijas interesēm Eiropas Savienībā, es te gribētu teikt - koalīcijas partijām un ZZS saskan, un šī vienošanās to lielā mērā apstiprina.

Gadījumā, ja būs vajadzīga politiskā izšķiršanās - lielāki tiešmaksājumi lauksaimniekiem vai vairāk naudas kohēzijas aploksnē -, kas būs Latvijas prioritāte?

Tad par šiem jautājumiem būs jādiskutē. Bet pašlaik mēs strādājam abos virzienos - gan panākot taisnīgākus tiešmaksājumus un virzoties uz to apjomu 80% no ES vidējā, gan arī nodrošinot kohēzijas finansējumu vismaz esošās finanšu perspektīvas līmenī.

Kas ir galvenie pasākumi stabilas Latvijas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai?

Pirmais ir tas darbs, ko jau esam sākuši pie ekonomikas struktūras maiņas, liekot lielāku uzsvaru uz ražošanu un eksportu - gan ar valsts atbalsta instrumentiem, gan ES atbalsta instrumentiem. Viens no nākamajiem konkrētajiem pasākumiem ir industriālās infrastruktūras programma, veidojot valstī tiešām stabilu ražošanas bāzi, kas rada jaunas darbvietas, kas rada tiešām ilgtspējīgu attīstību.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Šodien Dienas rītā

Kā risināt vecāku maksājumu skolām problēmu?
Vai tiešām Latvijas augstskolās būtu jāslēdz gandrīz puse programmu?
Vai krievu valodai piešķirams īpašs statuss atsevišķās pašvaldībās?
Dienas rīta viesi 11. Saeimas deputāti Inu Druvieti (Vienotība) iztaujās Atis Rozentāls

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?