Pie šā sava viedokļa izstrādes, kas ir diezgan apjomīgs - apmēram 100 lappušu garš - darbs, komisija strādāja jau sen. Lai novērstu spekulācijas, ka šis priekšlikums varētu būt saistīts tieši ar esošā prezidenta pilnvaru paplašināšanu, savus atzinumus centāmies publiskot pēc iespējas ātrāk - līdz Valda Zatlera pilnvaru beigām. Tas nekādi nav saistīts tieši ar viņu. Jebkādi iespējamie grozījumi attieksies ātrākais uz nākamo prezidentūru.
Bet vai tā bija Zatlera kunga iniciatīva?
Nē, jo Konstitucionālo tiesību komisija savu darba kārtību nosaka pati. Lai gan tā nodibināta Zatlera kunga prezidentūras laikā.
Mūsu doma nav mainīt Satversmē noteikto varas līdzsvaru, bet gan atrast veidu, kā padarīt efektīvāku prezidenta institūciju jau esošā regulējuma ietvaros, nepaplašinot neko revolucionāri.
Prezidenta pilnvaru palielināšana acīmredzot nav pašmērķis.
Nekādā ziņā.
Mērķis tad, visticamāk, ir labāka valsts pārvaldība.
Mērķi mūsu ieteikumiem ir pat vairāki. Viens ir Satversmi papildināt ar to, kam tur būtu jābūt, bet tā tur nav. 1922. gadā, rakstot Satversmi, bija grūti iedomāties visus nepieciešamos praktiskos aspektus, kam tur būtu jāparādās. Piemēram, prasās pēc precizējuma, kāda tieši ir prezidenta loma ārlietu un drošības jautājumos.
Cits ir nelieli papildinājumi attiecībā uz prezidenta līdzdalību politiskajos procesos - gan Ministru kabineta sastāva veidošanā, gan augstāko amatpersonu izvirzīšanā. Bet ļoti ierobežoti, jo prezidentam netiktu piešķirtas kādas gala lēmuma tiesības. Tā būtu tikai līdzdalība šajos procesos, noņemot no tiem politisko slogu, kāds arī ir jauninājumu mērķis. Jo prezidenta institūcija ir no partiju politiskajām interesēm neitrāla.
Nevajag kautrēties - šie «nelielie papildinājumi» pēc būtības tomēr ir gana nozīmīgi.
Politiskā sloga noņemšana augstāko amatpersonu kandidātiem būtu ļoti pozitīva. Arī ņemot vērā, cik ļoti uzsvari uz politisko pusi tika likti nesenajā tiesībsarga izvēlē, un tas nav sabiedrības interesēs.
Tad grozījumu mērķis būtu labāka pārvaldība?
Mērķis drīzāk ir efektīvāk un pilnvērtīgāk izmantot Satversmē noteikto prezidenta institūcijas potenciālu.
Kādas ir garantijas, ka tā arī būs?
Var paredzēt prezidentam šādas pilnvaras līdzdarboties politiskajos procesos no sabiedrības interešu viedokļa. Cik efektīvi tās tiks izmantotas, atkarīgs jau no konkrētā prezidenta.
Kas labākas pārvaldības vārdā likumdošanas līmenī Latvijā vēl būtu jāmaina?
Daudzas problēmas ir nevis likumdošanas, bet politiskās kultūras līmenī, un to ar likumu grozījumiem atrisināt ir grūti. Viens no atvērtiem jautājumiem ir, vai slēgtais balsojums Saeimā amatpersonu ievēlēšanā sevi attaisno - to mērķi, lai deputāti balsotu pēc sirdsapziņas, nevis pēc partijas uzstādījuma. Šobrīd slēgtais balsojums drīzāk darbojas pretēji šim mērķim. Varbūt pašreizējā politiskajā klimatā sabiedrībai lielāks ieguvums būtu, ja katram deputātam varētu palūgt argumentēt, kādēļ viņš ir šā vai tā balsojis, nevis slēpties no atbildības aiz slēgtā balsojuma.
Intervēja Didzis Meļķis