ZZS esot bažas, ka valdība nākotnē varētu ķerties pie lielo valsts uzņēmumu privatizācijas. Ja stāsies spēkā Saeimas pieņemtie referenduma likuma grozījumi, kuros no 2015. gada referenduma ierosināšanai par kādu iniciatīvu būs jāsavāc vairāk nekā 150 000 parakstu, tautai nebūšot iespējas apturēt iespējamo privatizāciju, uzskata ZZS priekšsēdētājs Uldis Augulis.
ZZS līderim ir bažas gan par Latvenergo, gan Latvijas valsts mežu un arī Latvijas dzelzceļa nākotni. Viņš izteica aizdomas, ka patiesībā «varētu būt slēpts lielāks mērķis». Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka runa ir par tautas iespējām lemt par tai svarīgām lietām, nevis «referendumu par referendumu». Pēc pilsoņu ierosmes 2000. gadā tika panākts, ka valsts akciju sabiedrība Latvenergo nav privatizējama. Vairāk nekā 10 000 pilsoņu iesniedza grozījumus Enerģētikas likumā, kas to paredzēja, un tika rīkota 1/10 daļas vēlētāju parakstu vākšana, kuras laikā tika savākti 307 330 parakstu, liecina informācija CVK mājaslapā. Tā kā Saeima pilsoņu rosinātās izmaiņas pieņēma bez grozījumiem, referendums netika rīkots.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība) atceras, ka arī agrāk partijas, kas zaudējušas varu, kā pēdējo salmiņu izvēlējušās stāstīt sabiedrībai, ka Jaunais laiks vai Vienotība vēlas privatizēt valsts uzņēmumus. Tam neesot nekāda pamata, jo valdības deklarācijā ir noteikts, kuri uzņēmumi nav privatizējami. (Tiesa, ZZS runā par laiku pēc 2015. gada, kad būs jauna Saeima un cita valdība.) J. Reirs pieļauj, ka arī ZZS varētu būt slēpti mērķi - nepieļaut, ka stājas spēkā referenduma likumā noteiktā jaunā kampaņu aģitācijas un finansēšanas kārtība, kas ļaus kreisajiem spēkiem, kuri vāc parakstus par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, izmantot nezināmus un nekontrolējamus finanšu avotus, vai arī ZZS tā vēlas pateikties Saskaņas centram par palīdzību 10. Saeimā, kopā balsojot pret tiesiskumu.
ZZS pārstāvji apgalvoja, ka jau ir savākti 37 deputātu paraksti, kas ir pietiekami, lai lūgtu prezidentu apturēt likuma publicēšanu un aicinātu CVK organizēt 1/10 daļas pilsoņu parakstu vākšanu. Taču paraksti tiks vākti līdz piektdienai. Kamēr Valsts prezidents nebūs saņēmis deputātu parakstīto dokumentu, par tālāko rīcību viņš vēl nestāsta. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš ir norādījis, ka par šā likuma daļu, kas nosaka Eiropas pilsoņu iniciatīvu, referenduma rīkošana būtu pretrunā ar līgumu par Latvijas dalību ES. Tas varētu apgrūtināt Valsts prezidenta izvēli. ZZS aicinājusi atdot projektu vēlreiz Saeimai, lai tā varētu nodalīt pantus par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kā arī par referendumu kampaņas aģitācijas un finansēšanas kārtību. Tā varētu izvairīties no valsts apmaksātas parakstu vākšanas. No Rīgas pils pārstāvju teiktā radās iespaids, ka prezidentam varētu būt vairākas iespējas, kā rīkoties. Likumu var atdot vēlreiz Saeimai, bet var arī izsludināt, jo tajā ir norma, par kuru referendumu nevar rīkot. Tiklab prezidents var vērsties Satversmes tiesā, lūdzot tās atzinumu, vai izšķirties par vēl kādu citu lēmumu. Valsts prezidentam sāksies atvaļinājums, bet tā kā viņš to pavada Latvijā, pats var veikt savus pienākumus un arī pieņemt šo lēmumu. Vaicāts, vai viņš nav nostājies pret atbalstītājiem no ZZS, A. Bērziņš trešdien atbildējis, ka viņam vienmēr ir bijis savs viedoklis, ziņo LETA. «Kāds viņš man ir, tāds ir. Ja man rāda kazu un saka, ka tā ir govs, tad es saku, ka tā ir kaza,» piebildis A. Bērziņš.