«Neko nevar izmainīt pozitīvi, kaut ko agresīvi ierobežojot, [..] ar aizliegumiem neviens mērķus nav sasniedzis, īslaicīgi varbūt tas būs vajadzīgs,» sacīja prezidents. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji var justies pilnīgi droši - «pilnīgi droši viņi var justies, nav nekādu šaubu, Latvija izdarījusi visu iespējamo, lai būtu ne sliktāk aizsargāta kā jebkura cita NATO dalībvalsts».
Sēdē apspriesti jautājumi par Latvijas ārpolitisko rīcību saistībā ar Ukrainu, arī iekšpolitikas jautājumi, piemēram, elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām.
Bērziņš nevēloties kritizēt Eiropas Savienības (ES) kopējo nostāju Ukrainas jautājumā, ko daži eksperti novērtējuši kā nepietiekami asu, jo nav nolemts piemērot kādas sankcijas pret Krieviju. A. Bērziņš arī uzsvēra, ka demokrātisku valsti nevar izveidot ar viena dokumenta parakstīšanu, tāpēc Latvijai jāgatavojas palīdzēt Ukrainai, daloties ar savu 23 gadu pieredzi valsts pārvaldes stiprināšanā, izglītības jomas sakārtošanā un citās jomās.
Savukārt Ārlietu ministrija portālu Diena.lv informēja, ka Latvija ir sākusi juridisko procedūru īstenošanu, lai ieviestu sankcijas - ceļojuma ierobežošanu un aktīvu iesaldēšanu - pret personām, kuras ir atbildīgas par Ukrainas valsts līdzekļu izsaimniekošanu un cilvēktiesību pārkāpumiem.