Tuvojas vasara, kad parlaments vēlēs Latvijas Republikas prezidentu. Lasot avīzes un ielūkojoties TV, jūtama nervoza gaisotne, un ir bažas, ka, vēlēšanām tuvojoties, nervozitāte tikai pieaugs. Var jau teikt - nelasi avīzes, neseko līdzi ziņām, un būs miers. Sevišķi tāpēc, ka Satversme, nosakot Latviju par parlamentāru, nevis prezidentālu republiku, tiesības lemt par valsts pirmo amatpersonu deleģējusi tiem, kam mēs ik pa četriem gadiem deleģējam rakstīt likumus mūsu labā. Taču atcerēsimies, ka Saeimas deputātu kopums ir aicināts pārstāvēt vēlētāju viedokli, tāpēc mums nevar būt vienalga, kā un kāpēc kāds cilvēks tiek virzīts uz prezidenta krēsla pusi.
Vēl jo vairāk tāpēc, ka Satversmes ierakstīts: «Valsts prezidents.. dod šādu svinīgu solījumu: Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam.» Nav svarīgi, ko ievēlētais prezidents darījis pirms ievēlēšanas, kādai Latvijas iedzīvotāju daļai simpatizējis, pret kuru bijis vienaldzīgs, un zvērests to arī neprasa. Pēc zvēresta nodošanas visi mūsu atjaunotās republikas prezidenti patiešām ir veltījuši visu savu darbu Latvijas tautas labumam.
Jābeidz liekuļot un nemitīgi uzsildīt pirms prezidenta Valda Zatlera ievēlēšanas sakulto intrigu un neobjektivitātes kokteili. Jāatzīst, ka Zatlers valstij ekonomiski un līdz ar to gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski sarežģītajā laikā spējis savu galveno darbu - Latvijas Republikas iekšējo un ārējo reprezentāciju - veikt tā, ka pret to nav saklausāms tikpat kā neviens iebildums.
Uzskatu, ka Valdis Zatlers ir pierādījis sevi kā prasmīgu līdzsvara un iekšpolitiskā miera uzturētāju. Tauta nav lētticīga, ka ieklausīsies tajos, kas stāstīs: ievēlot jaunu prezidentu, uzradīsies brīnumnūjiņa, ar kuru varēs acumirklī tikt vaļā no visa tā, ko var skarbi nosaukt par nacionālo kaunu.
Saprāts un pieredze saka - sākot izvirzīt sazin kādus prezidenta amata kandidātus, partiju politiķi šo nacionālā kauna sajūtu tikai pastiprinās. Sākot aizkulišu cīņas par politiskajai un varas interesei atbilstīgu prezidentu, politiķi kārtējo reizi ikvienam nodemonstrēs, ka tie atšķirībā no prezidenta nestrādā tautas labumam, bet gan darbojas savās īstermiņa interesēs. Vai mūsu politiķi patiešām vēlas sevi kārtējo reizi parādīt tādā gaismā?
Satversmes tēvi labi darīja, nosakot, ka par prezidentu persona var būt divus termiņus pēc kārtas. Par prezidentu nepiedzima un par tādu elitārās skolās neizmācījās ne Guntis Ulmanis, ne Vaira Vīķe-Freiberga. Tomēr gan Ulmanis, gan Vīķe-Freiberga otrās prezidentūras laikā no parastiem cilvēkiem izauga par Prezidentiem ar savu, neaizmirstamu balss intonāciju. Guntis Ulmanis nākamajām paaudzēm saistīsies ar atgūto neatkarību un Krievijas armijas izvešanu. Vaira Vīķe-Freiberga - ar Latvijas uzņemšanu NATO un ES. Valdis Zatlers - ar tautas kodola saglabāšanu un valsts izvadīšanu cauri graujošas krīzes un sociālas apātijas peripetijām.
Tieši tāpēc būs pareizi, ja 10. Saeima, atmetot partiju spēlītes un egoismu sadursmes, vasarā vienprātīgi izdarīs labu darbu, atkārtoti ievēlot par Valsts prezidentu Valdi Zatleru.
* SIA Sakret direktors, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedrs