Vecākais brālis Andris sarunā ar Dienu atklāj, ka ekipāžas mērķis šosezon ir pienācīgi startēt gan pasaules čempionātā Čezānā (Itālija), gan Pasaules kausa pēdējā posmā savu līdzjutēju priekšā Siguldā.
Kā vērtē jaunās sezonas pirmo daļu?
Kamēr neesi pirmais, vienmēr var un jāgrib sasniegt vairāk. Taču jāņem vērā situācija, jo gatavošanās posmu iedragāja pleca trauma. Līdz ar to vēl ir ļoti liela rezerve startā. To mēs centīsimies līdz pasaules čempionātam uzlabot, taču - kā būs, tā būs. Tāpēc arī neko daudz nesolām. Galu galā rehabilitācija pēc operācijas bija ļoti ilga. Vienu brīdi vasarā jau šķita, ka būs labi, taču lielākas slodzes gadījumā parādījās iekaisums, un mūs atsvieda atpakaļ faktiski nulles punktā. Mēģinām pārāk neforsēt ar lielu slodzi, lai situācija neatkārtotos.
Ceturtajā posmā Pārksitijā starta laiks jums bija ievērojami labāks nekā pirmajos trijos! Tas nozīmē, ka jau strādājāt ar lielāku jaudu?
Nezinu, vai tas bija uz mūsu vai konkurentu rēķina, jo laiks tur joprojām atpalika no mūsu personiskā rekorda tajā trasē. Iespējams, augstāk bijām tāpēc, ka tā estakāde ir mums parocīgāka, slīpāka nekā citās trasēs. Rāvām tāpat kā iepriekš, lai atkal nebūtu traumas.
Par spīti veselības likstām, sezonas sākumā esat stabili uzreiz aiz labāko sešnieka. Kā mainījusies konkurence pēc olimpiskajām spēlēm?
Lai arī vāciešiem aizgājušas divas ekipāžas, viņiem vienmēr ir ko likt vietā. Pasaules kausa līderis ir vācietis, kurš pagājušajā sezonā bija trešais numurs komandā. Austriešiem aizgājuši brālēni Šīgli, kuri bija mums priekšā. Itāļiem aizgāja viena ekipāža, taču Plankenšteinera tehnika, pēc mūsu domām, tika jaunajiem Fišnalleram ar Švīnbaheru. Tāpēc arī nepārsteidz viņu lielais ātrums.
Paši braucat ar olimpiskajām kamanām?
Mēs cenšamies kaut ko uzlabot, taču finansiālās iespējas Latvijā ir tādas, kādas tās ir, tāpēc ļoti krasus uzlabojumus panākt ir sarežģīti. Olimpiskās kamanas mums labi iet tikai ātrās trasēs. Tāpēc ceram uz labu rezultātu pasaules čempionātā Čezānas trasē, kas ir ātra. Vēl jāpieliek startā, un varam censties tikt pie laba rezultāta.
Pasaules čempionāts ir jau pēc mēneša…
Jā, turklāt laiks paskries ļoti ātri. Tāpēc mums vēl šonedēļ paliek kārtīga fiziskā slodze, protams, trenera uzraudzībā, lai nebūtu pārslodzes. Cenšamies nepārforsēt, bet tajā pašā laikā - lai būtu jau nopietnāki spēka treniņi.
Vai ir parādījusies kāda informācija par to, kāda būs Soču olimpiskā trase?
Zinām, ka būs ievērojami lēnāka, nekā sākumā plānots. Būšot arī īsāka. Tomēr par virāžām nekas nav zināms. Par tām ir informēti tikai lielie funkcionāri Krievijā.
Īsa un lēna trase laikam nav mums īpaši parocīga?
Tāpēc jātrenē starts!
Jums piešķīra balvu kā gada labākajai ekipāžai!
Liels prieks, ka esam novērtēti gan no līdzjutēju, gan sporta ekspertu puses. Tas man bija liels pārsteigums, jo mūsu kategorijā bija daudz sportistu ar lielu vārdu - Miņina ekipāža, Pļaviņš ar Šmēdiņu, kuriem bija lieli nopelni šogad. Tāpēc prieks, ka mūsu sasniegumus ir novērtējuši.
Pats gan uz ceremoniju nebiji ieradies!
Biju apslimis, negribēju aplipināt citus sportistus, kuriem vēl priekšā svarīgi starti.
Apbalvojums bija labs iemesls, lai atsauktu atmiņā Vankūveras veiksmes! Kas ir mainījies olimpisko vicečempionu dzīvē?
Lielāki mērķi, vairāk pašapziņas, spēcīgāks motivācijas dzinulis. Esam bijuši uz olimpiskā pjedestāla un noteikti vēlamies tur atgriezties. Visu darām, lai spertu soli pretī tam. Ar skaļiem solījumiem nemētājamies, taču cenšamies darīt visu, kas no mums atkarīgs.
Kur glabājas medaļas?
Pie vecākiem mājās. Ļoti bieži nesanāk tās apraudzīt, taču vecāki gan palaikam aplūko, paskatās videoierakstus. Ļoti bieži netiek cilātas, jo tas jau ir bijis. Ejam uz priekšu.
Nesen skeletonists Martins Dukurs atzinās, ka nedaudz kremt, ka neizdevās izcīnīt kāroto pirmo vietu. Jums laikam situācija ir nedaudz citāda, jo nebijāt galvenie favorīti?
Brāļi Lingeri veica ļoti labu braucienu, un es jau pēc finiša teicu, ka par otro vietu noteikti nav rūgtuma. Nav tā, ka būtu zaudējuši pirmo vietu. Bijām stabili otrie.