Kā jau tika prognozēts, Latvijas izlases galvenais treneris Marians Pahars mačā ar Islandi izvēlējās spēlēt ar trim centra aizsargiem. Blakus pieredzējušajiem Kasparam Gorkšam un Naurim Bulvītim šoreiz stājās Ventspils aizsargs Kaspars Dubra. Pēdējā brīdī slimības dēļ no ierindas izkritušā pussarga Artūra Zjuzina vietā pamatsastāvā devās Ritvars Rugins. Starta vienpadsmitniekā iznāca arī 34 gadus vecais veterāns Viktors Morozs, kurš netika aicināts uz izlasi septiņus gadus un nebija iekļauts arī sākotnējā kandidātu sarakstā, bet īsi pirms treniņnometnes sākuma tika uzaicināts aizstāt savainoto Aleksandru Cauņu.
Citu pārsteigumu sastāvā nebija. Tiesa, nebija ierasts fiziski spēcīgo malējo pussargu Andreju Kovaļovu redzēt spēlējam aizsardzības kreisajā malā, taču izvēle treneru korpusam šoreiz nebija liela - Vitālijs Maksimenko nevarēja palīdzēt izlasei savainojuma dēļ, savukārt Ventspili pārstāvošais Antons Kurakins šosezon virslīgā nespēlē tikpat pārliecinoši kā pērn. Kovaļovs ļoti centās, bet ne vienmēr ar to pietika. Viņš ik pa laikam pieļāva pozicionālas kļūdas aizsardzībā, pārāk bieži un pārgalvīgi metās sasteigtos un nevajadzīgos izklupienos, ļaujot pretiniekiem sevi viegli apspēlēt. Sevišķi strauji Latvijas līdzjutēju sirdis sitās, kad Andrejam bija jāizsit no sava soda laukuma bumba. Uzbrūkošā plāna pussargs nav radis to darīt, tāpēc ir tikai saprotams, ka neilgi pēc Latvijas izlases palikšanas mazākumā, kad 55. minūtē otro dzelteno un automātisku sarkano kartīti saņēma uzbrucējs Artjoms Rudņevs, Kovaļovs netika galā ar Islandes centrējumiem viņa zonā: te viņš bīstami piespēlēja bumbu pretiniekam uz kājas, te netrāpīja pa bumbu, kas, mājiniekiem par laimi, aizlidoja aiz gala līnijas, nevis pašu vārtos.
Islandes pārsvars bija tik liels, ka pēc Rudņeva noraidījuma kļuva skaidrs - tas ir tikai laika jautājums, kad Latvijas izlases aizsardzība spiedienu neizturēs. Un arī pat bez Rudņeva noraidījuma Latvijas izlases uzbrucēji bija nemitīgā mazākumā pret Islandes aizsardzību, vienīgo vārtu gūšanas iespēju izveidojot jau tad, kad bija par vēlu.