Darba grupa oktobra beigās tika izveidota pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa aicinājuma ar mērķi izvērtēt iespējamos variantus, kā vidusskolu varētu pabeigt jau 18, nevis 19 un 20 gados, kā tas ir patlaban. Rezultātā ministrija piedāvā trīs variantus. Pirmais no tiem aicina saglabāt esošo sistēmu. Otrajā risinājumā piedāvāts pamatizglītības ieguvi uzsākt sešu gadu vecumā, savukārt trešajā piedāvājumā rosināts kopējo mācību ilgumu samazināt par vienu gadu, mācības pamatizglītības posmā beidzot pēc 8. klases. Lai gan ministrija norāda, ka šobrīd nekādas izmaiņas normatīvajos aktos nav gaidāmas, ziņojums tiks nodots prezidentam turpmākās rīcības izvērtēšanai.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes locekle Aija Melle Dienai uzsvēra, ka darba grupa risinājumus nav izstrādājusi kārtīgi, jo izvērtēta ir tikai citu valstu pieredze un izvirzīti vairāki priekšlikumi, nenorādot konkrētu argumentāciju. Tomēr diskusiju ir svarīgi turpināt, jo jaunietim 19 gadu vecumā ir jābūt studentam, nevis skolēnam. Savukārt bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis darba grupas paveikto vērtē atzinīgi, norādot, ka tieši priekšlikums par sešgadniekiem skolā viņam liekas vispiemērotākais Latvijas situācijai. Lai to varētu ieviest arī dzīvē, būtu nepieciešams vērsties tieši pie vecāku organizācijām, uzsākot aktīvas diskusijas, sacīja R. Ķīlis. Tomēr vecāku pārstāvji uzskata, ka problēma tiek skatīta no nepareizās puses. Vispirms būtu jārunā par izglītības mērķiem un saturu, nevis politisku uzstādījumu, Dienai sacīja biedrības Vecāki par izglītību pārstāve Jana Simanovska. Svarīgi ir zināt, ar kādām zināšanām valsts un sabiedrība skolēnu grib redzēt pēc vidusskolas beigšanas un kādu pienesumu valstij viņš varēs dot. Tāpat jāatceras par tiem jauniešiem, kuri pēc vidusskolas beigšanas nevēlēsies studēt, tāpēc ir jāatrisina nodarbinātības jautājumi. Līdzīgi domā arī biedrības Latvijas Vecāku kustība valdes locekle Evisa Stankus, kura strādāja arī darba grupā. Viņa atzīmēja, ka netika vērtēti ekonomiskie un finanšu aspekti. Viņa gan norādīja, ka sākta diskusija par vides uzlabošanu tieši 1. klasē neatkarīgi no tā, vai tajā mācās sešus vai septiņus gadus veci bērni. Tāpēc nepieciešams domāt gan par vides tuvināšanu pirmskolai, piemēram, rotaļām mācību procesā, gan par bērnu skaitu klasē un mācību saturu.
Ņemot vērā, ka pagaidām izvirzīti tikai virspusēji priekšlikumi, vecāku organizācijas ir gatavas uzsākt diskusiju, bet neatbalsta priekšlikumu īstenošanu tuvākajos gados.